jā, jā. esmu tepat. dzīve notiek.
rīt dabūšu tvaika sūcēju, iztīrīšu radiatorus.
vispār pa pēdējām brīvdienām noguru, jo:
piektdiena: Marijas 50 ar bērnu tusiņu pie ezera. Tā un štiā, baigi piekusu. No rīta ar Lauru ar autobusu uz Rīgu braucām. tad arī Laura palika Rīgā, es atpakaļ uz Talsiem.

sestdiena: uz Ezera svētkiem Ķūļciemā (man tur patīk. Tāds miests - pa asfaltu nemaz līdz turienei tikt nevar, bet tie viņu svētki tik omulīgi - tā teikt, visi savējie :) ) un izbraukāšanās pa Engures ezeru, kur uz salas sastaptie savvaļas zirgi! Vispār pa romantisko - apstājāmies laipas galā, pabučojāmies un pēkšņi - brīkš, brākš, savvaļas zirgs! Viens, otrs , trešais un ceturtais! Dabūšu bildes no E. mobilā, ielikšu Jums ar - nu smuki tie zirgi - mazi, pelēki un balti! vakarā pie E. filma "Remember me". Sīto iesākām skatīties kino, taču man kaut kā ar emocionālo pusi nebija riktīgi, pirmajos kadros vispār tā sirds sasāpējās, tik jūtīgi uzņēmu... galu galā filmu nemaz nenoskatījāmies un devāmies prom. A tās bija brīvbiļetes, ko šitā izniekojām. A brīvbiļetes dabūju par FUTURE SHORTS īsfilmu seansa organizēšanu mūsu kino. Katrā ziņā tad nu vakarā filmu vēlreiz skatījāmies. It kā nekas tāds, bet vienalga 2x vai pat 3x riktīgi nobimbājos.

svētdiena: Puse dienas pa mīļo, tad uz Lubezeru izpētīt, kā tam var normāli piekļūt klāt, lai varētu laivu ielaist ūdenī E. takš sev piepūšamo laivu nesen iegādājies. Ta ne no gumijas, ta kaut kas līdzīgs. Biju domājusi, ka tā būs zaļa, bet izrādījās pelēka! Pietiekami ērta visās nozīmēs :) taču ezers gan nav ērts svešajiem, kas grib tikt pie tā krasta. Viss privāts. Publiski vienīgā pieejamā vietā Lubezeres centrā, taču tas tak nav smeķis - kaut kādā publiskā peldvietā laivu laist ūdenī! :( Tā nu teju visam ezeram apbraucām apkārt. Visi pievadceļi pie ezera beidzās privātīpašumos. Tur, kur var ar kājām aiziet, tur krasts aizaudzis tā, ka brikšņi vien. Galu galā palūdzām atļauju un ielaidām laivu ūdenī no vienas privātas laipas. Ezers nav liels, bet skaisti īpašumi tā krastos :) Uz ezera tālāko, šauro galu riktīgi daudz ūdensrožu :) uz maiņām no laivas izpeldējāmies ezerā pa pliko. Forši. Un mājās braucot vēl uz kino paspējām - uz Krēsla sērijas trešo filmu. Skatījos un žāvājos. Tad es uz savām mājām - gribēju bildes pašķirot, pati normāli savākties, citādi jau tik sen savā vannas istabā nebiju bijusi, ka ilgoties sāku. Ārā sākās konkrēts negaiss, elektrība pa pieskari, plāni pa pieskari. Paņēmu grāmatu un aizgāju lasīt pie E.

pirmdiena: Uz Rīgu veidot FOTOkrosam maršruta karti. Bāc, riktīgi piekusām. Vakarā savācām vēl Lauru un atpakaļ uz Talsiem. Spēka nav, fizisks un emocionāls tukšums.

otrdiena: mēģinu savākt spēkus. Sāku pļaut aizaugušo dārzu, paralēli darbs pie Kurzemes NVO izvērtēšanas projekta, paralēli Laura, paralēli pilns ar visādiem sīkumiem. Laurai saplīsa sandeles.

trešdiena (šodiena): Pabeidzu pļaut zāli, darbs pie Kurzemes NVO izvērtēšanas projekta, Laura, pilns ar steidzamiem To-DO darbiem, dabūjām jaunas sandeles, Initas dzimšanas diena, gribu iet vannā, ko vēl neesmu izdarījusi, jo iesāku rakstīt šo te. Plānojusi biju ierakstīt vienu teikumu.

rīt: vedīšu Lauru uz dežūrgrupu un uztaisīšu lielo darbu roundu + pēcpusdienā masāža. Par sevi atkal mugura atgādina. Būtu jau ļoti labi, ja man izdotos iziet veselu kursu, bet ej nu sazini, kā tur ar tām naudām būs.

Nu, un apmēram šādā intensitātē man te pēdējā laikā iet. Dzīvoju, nav laika rakstīt.

radio, Tv, internets - viss un visi par karstumu.
bet es sēžu džinsās, t-kreklā, ārā ir apmācies un pavisam nemīlīgs. No saules ne smakas!

Kompim tak aizvakardienas (?) vētrā zibens barošanos bloku nodedzināja. Labi, ka viss pārējais, kas no tās rozetes bija pierubīts, palika dzīvs.
Ar kompīti jau nākamajā dienā viss bija kārtībā.
Galvenais, - es jau zināju,ka jāslēdz PC ārā, bet gribejās vēl to un to pabeigt... tai skaitā, draugiem.lv fermu apstādīt. ha.
t

Nu ko, vakar uzņēmu savu pirmo couchsurfing viesi - francūzi, kurš nu jau pāris gadus dzīvo Minskā. Nu forši, patiesībā.
Sev par patīkamu pārsteigumu secināju, ka saprotu teju visu, ko viņš stāstīja, ieskaitot kadas graµatas revjū. Vot, uzmnanības un prasmes pietrūka, lai pilnībā izprastu viņa stāstu par Lietuvas seno vēsturi, a visādi citādi - ok. pati gan putrojos ar to angļu valodas gramatiku un vajadzīgajā brīdī īstie vārdi ar aizmirstas, bet komunikācija bija pat daudz labāka, kā varēju domāt. bet daudz jau kas atkarīgs no otra cilvēka. Un ar viņu viss bija/ ir baigi ok. Tāds atvērtais cilvēks. Ceļo tagad pa Baltijas valstīm ar velosipēdu. Dzimis, audzis Francijā, taču studiju laikā bija nokļuvis Baltkrievijā un iemīlējis šo zemi. Kadu laiku tur nelegāli strādājis. Interesantus stāstus par vīna importa nesmukāmizdarībām stāstīja, jo kādu brīdi strādājis uzņēmumā, kas Baltkrievijā importē viņus no Francijas. No uzņēmuma palūdza viņu aiziet, vai arī palīdzēt aiziet ar KGB, jo šis sāka protestēt pret biznesa metodēm... Tad satika un iemīlējās tagadējā sievā un tā nu nostabilizējies ar legālu darbu Minskā, dara interesantas lietas. Vārdu sakot, jauks un atvērts cilvēks.

Pēc vakariņām pats pieteicās mazgāt traukus. Iedzērām tēju no manas siltumnīcas kaņepes, uzēdām Beļģu šokolādi (viņš bija tiešām pārsteigts, ka izdevies to uziet mūsu RIMI. Šo šokolādi nevarot nopirkt, ne Minskā, ne Lietuvā) un tad atstāju viņu gatavoties miegam, pati dodoties pie E., lai no rīta dotos uz Rīgu pakaļ Laurai. Domāts bija, ka Rīgas brauciens būs riktīgi sasteigts, jo E. nebija laika pa Rīgu dzīvoties, taču viss galu galā, jau atpakaļceļā izvērtās savādāk - rezultātā vēl Tukumā iebraucām makšķernieku/ laivu veikala meklējumos,jo tai steigā Rīgā nepaspējām to izdarīt. E. iegādājies sev piepūšamo laivu un nu tā kā enkurs tai nepieciešams. A Tukumā nekā nebija. Toties izbraukājām manas bērnības vietas. Ezers tā aizaudzis, ieliņas tik mazas, mežā krūmi tik lieli izauguši... tā tik tiešām ir pagātne.

vakarnakt bijām Kaltenē - uz, tā teikt, dzejas nakts nometni. Meitenes līdzi ņem jūras kleitu, puiši - jūras kaklsaiti. Ar šiem apģērba gabaliem tad arī dodas jūrā peldēties. Pērn tā peldēšanās notika dziļā naktī un man tā īsti nemaz negribējās - pabradāju tik, svārkus sacēlusi.

bet šogad!

Tādi viļņi, tādas putu cepures, tāds spēks! Un tā akmeņainā Kaltenes pludmale! Viens vilnis mani uztrieca virsū zemūdens akmenim - smuks nobrazums uz gurna. Vēl tagad smeldz. Un pret asajiem mazajiem akmeņiem vai, kā saka E. gliemežvākiem, kuri tur esot daudz (un viņš zina, ko runā, viņš tai pludmalē bijis gana bieži, es tik nevienu gliemezi uz akmens tupam neredzēju, kur nu vēl viņu mājas.), esmu sagriezusi kājas pirkstu. Un vēl man ir smuki saskrāpēta-sabrāzta kreisā kāja. Ar no triecieniem pret akmeņiem.

Tur vienā vietā bija tāds liels, liels akmens. Es tā gribēju uzrāpties tam kamiešos, lai brīdī, kad nāk lielais vilnis, lidotu jūrā baltas kupenas mugurā, Nesanāca. Vai nu akmens bija par lielu un glumu, vai arī pārāk mazi atelpas brīži starp viļņiem.

P.S. Man ļoti patīk mana jūras kleita. Tā skaisti viļņojas ūdenī :)

Pirmās klases audzinātāja nevar paciest vienu no saviem audzēkņiem, mazo Pēterīti - briesmīgi pārgudrs un rupjš, atļaujas izteikties, ka viņam būtu jāmācās trešajā klasē, nevis te jāmokās ar ābečniekiem... Skolotāja neiztur un ved Pēterīti pie direktora. Tas Pēterītim saka:
- Es Tev uzdošu jautājumus, un, ja Tu uz tiem nevarēsi atbildēt, tad sēdēsi vien pirmajā klasē un uzvedīsies pieklājīgi. Cik ir trsī reiz trīs?
Pēterītis:
- Deviņi.
Direktors:
- Bet sešreiz seši?
Pēterītis:
- Trīsdesmit seši.
Tā Pēterītis atbild uz visiem direktora jautājumiem. Direktors saka skolotājai:
- Varbūt viņš tiešām pārceļams uz trešo klasi?
Skolotājai šāds variants rīvē kantis, viņa saka:
- Direktora kungs, atļaujiet man arī viņam uzdot dažus jautājumus, redzēsit, kāds viņš ir rupeklis!
Direktors atļauj, un skolotāja jautā:
- Kas govij ir četri, bet man tikai divi?
Pēterītis:
- Kājas.
Skolotāja:
- Kas ir Tavās biksēs, bet nav manās?
Pēterītis:
- Kabatas.
Skolotāja:
- Ko vīrietis dara stāvus, sieviete sēdus, bet suns uz trijām kājām?
Pēterītis:
- Sniedz roku.
Skolotāja:
- Nu tad vēl septiņi jautājumi. Tu manī iespraud mietu, un es palieku slapjāka par Tevi.
Pēterītis:
- Telts.
Skolotāja:
- Manī ielien pirksts. Labākais vīrietis to dabū pirmais.
Pēterītis:
- Laulības gredzens.
Skolotāja:
- Mans gals ieurbjas, mans ķermenis trīs.
Pēterītis:
Bulta.
Skolotāja:
- Kāds vārds angļu valodā sākas ar F, beidzas ar K un nozīmē daudz karstuma un satraukuma?
Pēterītis:
- Firetruck.
Skolotāja:
- Kāds vārds angļu valodā sākas ar F, beidzas ar K, un, ja Tu to nedabū, Tev jālieto rokas?
Pēterītis:
- Fork.
Skolotāja:
- Tas ir katram vīrietim, vieniem garāks, citiem īsāks. Vīrietis to dod sievai pēc kāzām.
Pēterītis:
- Uzvārds.
Skolotāja:
- Kuram orgānam nav kaulu, ir muskuļi un daudz asinsvadu, tas pulsē un nodrošina iespēju nodarboties ar mīlestību?
Pēterītis:
- Sirds.
Direktors atviegloti nopūšas un saka skolotājai:
- Manis pēc viņš var iet uzreiz Universitātē - uz pēdējiem septiņiem jautājumiem arī es atbildēju nepareizi!

atstāju pēdējo naudu bankomātā. atcerējos ātri (kad vajadzēja norēķināties blakus veikalā), bet naudas ar tur vairs nebija.

Cik dīvaini - varu nemaz neklāt gultu, bet doties gulēt uz jau iesildītu gultu nepilnu 4min attālumā.
Attālumu no manis līdz E. var mērīt arī šādi: kā reiz, lai apēstu nelielu ābolu.

bet bērns ciemojas pa Rīgu. Un man ir manas nebrīvi brīvās atbildīgi bezatbildīgās dienas.

:)

pirku vīnu, pārdevēja pētoši uz mani palūkojās 3 reizes pēc kārtas. Nepazuda sajūta, ka viņa mēģināja pārliecināties, vai man ir 18.

es viņu saprotu. es izskatos jaunāka, nekā ir.

es neeju dariit, ko veelos un ko vajag, bet bezjedzigi garlaikojos internetaa, jo man pec 6min janovac 1 (!!!) rabarberstaads fermaa.
vo, liimenis.

Laura ir tik liela, ka pati grib braukt ciemoties uz paris dienaam pie omeem. Vispirms pie Maruzhinjas un tad pie Imantas omes. Vakar ar E. aizvedam vinju zu Rigu, es nokartoju arii sev citas darishanas (baac, avsaras beigas solaas buut ljoti spraigas!). Un atgreizhoteis Talsos velreiz iebraucu pie Lauras. Vinja mani ta pavelk aiz rocinjas un klusi saka: es gribu te vairakas dieninjas padzivoties... Redzees, cik ilgi tas buus :)

Bet es tulit braucu uz Jaunpili. Apmacibas un pec tam nevalstisko sporta speeles. Uz macibam braucu ar metieneem, bet uz sporta speeleem pievienosies arii E.
Krameju koridoraa mantas,kas janjem liidzi, jo jagulj teltii. Un neavru saprast, segu maz vajag njemt lidzi jeb pietiks ar palagu??? Un vai tur kaada pļaņčka tuvumā ar būs, kur saslapināties?

Atgriežoties talsos būs darīt vairāk nekā vajag, sākot jau ar zāles pļaušanu un beidzot ar sabiedriskajām aktivitātēm - hobijiem un pienākumiem!

Jauka vasara.

vakar/aizvakar/? lasiiju, ka shelly zem acs nervs raustaas, uz ko iedzerusi novopasit. Kombinacija ar aukstu dushu, kljuvis labaak.
Man ar vakar zem acs saka nervs rasutities. Shodien turpinaaja. Un shodien atcerejos par shelly pieeju ar novopasit. Kadu gadu (?) atpakalj vienu pudeliti biju nopirkusi. Tad nu iekjeru vienu tejkaroti. Pec brizha nervs paarstaaja raustiities. Kartigi izlasiju lietoshanas pamacibu un sapratu, ka man shis lidzeklis par ljaunu noteikti nenaaks. Pec paris stundam nervs atkal uzdarbojaas un iekjeru nakamo devu. Saaku sajust arii taadu patikamu muskulju atslaabumu. Ka reiz vakar E. sudzejos, ka jutos uzvilkta kaa stiga un nespeju atlabinaties. It kaa nekaadi baigi ipashie pardzivojumi nav, bet ej nu sazini...
vardu sakot, saprotot, ka es tiesham no taa novopasit atslabinos, pirms kaadas stundas panjemu tresho devu. Nu, ko... atslabums ir, bet miegs arii. Gribas gulet.

bet rit vedishu Lauru ciemoties pie omes. Jasakarto drebes. Rit Rigaa japanjem futureshorts filmu disks, jaieiet parunaat par shiigada FOTOkrosu, lidz ar to shovakar vajadzetu uzmest nepeicieshamaas lietas. Nauda... aij. Bet es esmu atslabinajusies un velos iet gulet :)

Bet vakardiena, aizvakardiena.... tads saspringts laiks bija. NVO izveerteeshanas ekspertu atlase notika. Karstums, papiri un cilveeki. aaaa.

Šobrīd ārā līst, bet mēs aizvakar(?) bijām uz jūru.
Laiski guļot smiltīs, uz manas muguras patīkami bira smilšu graudi...

Šodien Laura ar maizi nodrupināja visu iebraucamo ceļu. Lai putniņiem esot ko knābāt.
Putniņi neatlidoja, maize saulē izkalta un Laura pati gandrīz pusi no tas uzlasīja un apēda - tie bija kļuvuši par cepumiņiem.

Vakar vakarā pie E. kāpņutelpas durvīm izlasīju A4 printētu reklāmlapiņu par motociklu vasaru Vandzenē. Būšot motociklu parāde, veiklības braucieni, u.tml. Vārdu sakot, visi gaidīti Vandzenē 16:00. Likās, varētu aizbraukt, bet tad jau manīs.

Pienāca šodiena. Tāda kaut kāda drusku pieklibojot savā ritmā. Man jau liekas, ka mani ļoti ietekmē E. garastāvoklis, kaut gan cenšos tā neiespaidoties. Viņam šodien tā grūti sevi savākt (?) bija, sev vietu atrast šodienā, lai arī tieši viņš mudināja ātrāk gultu pamest, lai varētu vairāk pa dienu viskauko padarīt.

Vārdu sakot, bez piecām 16:00 braucam uz Vandzeni. Normāli. Moči un tā. Zemāk bildes. Tur uz vietas dzirdējām, ka paredzēti vēl moču sači kaut kur tuvējā apkārtnē. Kur, kā tur nokļūt - neviens īsti nezina. Viena aktīva sieva, acīmredzot, organizatore, pienāca mums, skatītājiem, tuvāk un noteica, ka varēs viņai līdzi braukt, tad jau ceļu atradīšos. Balto kāpu vajagot. Citi vietējie runāja vēlāk, ka uz šo vietu vedot labāks ceļš, nekā tas, pa kuru organizatore grasījās vest. Uz āo repliku, viņa atbildēja, ka šis maršruts izvēlēts tāpēc, ka izvēlēts tā. un viss. Vēlāk jau man likās, ka tas tāpēc, lai mazāku uzmanību piesaistītu. Kā izrādījās, pasākuma daļa, kur moči dodas pa meža stigām un takām, nebija saskaņota ar Valsts mežiem. Un tad nu tur tāda ņemšanās bija. Mēs galu galā atradām to kāpu, bijām klāt, kad atbrauca Valsts meži, dzirdēju, kā neļāva rīkot sačus un lika pārtraukt visu. Bet cilvēki bija sabraukuši, saprast neko lāga nevarēja. Man bija pārliecība, ka nekas legāli tur vairs nenotiks (varbūt pa kluso kaut kādā citā meža takā kaut kas notika, ej nu sazini) un E. ierosināja aizbraukt uz 20km attālo jūru. To tad arī izdarījām. Skaisti.



( vēl no visa pa drusciņai )

Ir bijis tā, ka skatoties kaut kādu filmu, man jāraud. Un tad Laura saka - mamm, neraudi, tā ir tikai filma!

Saņēmu vēstuli, ka esmu kko vinejusi, lai nosūtu nedaudz datus par sevi. Tā kā tie nebija nekādi sensitīvie dati, nosūtīju. Saņēmu atbildi.



Congratulations on emerging as one of our award winners. British Tobacco Promo offers awards to Lucky owners of selected emails that came out in our Random Draws. You have therefore been approved to go ahead and claim your funds which amounts to £1,000,000.00 (One Million Great British Pounds Sterling). For Claims purpose do contact the Citi Bank London immediately with you information and serial number XXXXXXXXX on the contact details below:

Bank Name: Citi Bank London
Contact Person: Mr. Kevin Kessinger
Direct Tel: +44 702 4072640
Direct Fax: +44 707 505 5880


Un tagad es domāju, a moška ir vērts? Jāpārbauda informācija googlee par šito iestādījumu un telefoniem. Es zinu reālu stāstu, kā viens vīrs šādi arī dabūja solīto ceļojumu. OK, nebija tā, ka viņam toreiz viss būtu bijis pilnīgi par velti, bet ļooooti izdevīgi un ar tiešām daudziem bezmaksas primambasiem. Ja nemaldos, viņš šitā laimēja nedēļas atpūtu ar ģimeni kanārijās. Viss par velti, pašam nācās tikai uz tām salām nokļūt. Bet dzīvošana, ēdināšana un apkalpošana tiešām bijusi par brīvu.