Laura riktīgi grib fočēt. Manu aparātiņu knapi var noturēt rokās, bet vajag. Šie foto ir no šodienas. Pati meklēja, ko bildēt.
Vispār man uz datora, kurš šobrīd labojas, ir vēl senāki Lauras tiešām pirmie foto. Viņa mani toreiz bildēja. Bet toreiz tas bija arī vienkāršāk. Tagad tika patstāvīgi meklēts fotografējamais objekts. Kā jau bildēs var manīt, viņai uz tām bērnu bildēm velk...


( pārējās )

hmz.
ai.

mans energhijas lidzsvars ir tik trausls. A varbut man tikai taa liekas.

jāizvēlas tonis, kuru pērt iekšā matos. ceturtdien braukšu uz Rīgu, lai meitene sagatavo manus matus eksāmenam - tas nozīmē - nokrāso. Ir iespēja kā kontrastkrāsu ielaist kādu šķipsnu spilgto krāsu. Man tagad jāizdara izvēle - sarkanu, violetu, oranžu un rozā. It kā neviena neiet tā īsti pie sirds, bet ja jāizvēlas, tad nevaru izsķirties starp oranžo un rozā. Vispār jau uz to oranžo velk, bet no otras puses - ja reiz ļauju ar saviem matiem rikoties, tad lai iet pēc pilnas programmas un jāņem rozā. Kaut vai tikai tāpēc, ka ikdienā es rozā neko nekrāsotu.

Skatos komūnu paradi_kabatas. Preteji nosaukumam šobrīd tur visi liek somu saturus.
Es ar gribētu, bet nespīd.

Man nav patstāvīgas sommas, līdz ar to somu saturs nepārtraukti mainās un ir minimizēts līdz maksimumam :D Kad eju no mājas ārā, izvēlos somu, iemetu maku un telefonu. viss. ā, un vēl esmu visās somās salikusi pa rakstāmrīkam un dažiem tamponiem. Bet ikdienas lietošanā var nākt klāt lietas, atkarībā no manas iziešanas mērķa. Var parādīties kāds dokuments, var parādities bērna apģērba gabals, u.tml.


Varētu jau nofočēt to, kas man šobrīd ir somā, bet tieši šobrīd daļa manu somu, ieskaitot to, kura tika lietota pēdējoreiz, mazgājas.

Kad dzīvoju Rīgā, manā somā bija regulāri daudz vairāk mantu un arī somas netika tā mainītas tīri laika un praktisku apsvērumu dēļ. Tā kā atļāujos secināt, ka manas somas saturu būtiski ietekmē mans pašreizējais dzīvesveids. Es atrodas brīvā laika plānošanā, mazā pilsētā. Man nav jāvazā līdzi čupa ar mantām katru reizi, kad izeju no mājas ;)

un vēl, sapnī man tika rādīta kaut kāda grāmata, kurā ar pirkstu tika norādīts man izlasīt rindkopu.
Tur bija rakstīs, ka sievietēm palielinās iespēja saslimt ar dzemdes vēzi, ja tām ilgstoši ir tikai viens seksa partneeris - vienveidīgā spermas radītā vide veicinot saslimšanu. Ar domu, ka jādažādo sperma, kas nonāk mūsos ;)

Un tā informācija un forma, kādā man tas viss tika pasniegts - visszinošā formā, jau it kā zinot, ka es varētu šo informāciju nevelēties pieņemt.

Lūk, kadi sapņi.

es šonakt sapņoju ļoti jocīgas lietas. Ne jocīgas pašas par sevi, bet drīzāk nozīmes ziņā.
Sapnis, kurā man zīlēja, pareģoja, stāstīja. Skatījās arī abu roku līnijas. Es atceros savu milzīgo pārstiegumu, teju šoku, redzot, kādas zīmes man rokā parādījušās. Labā roka vispār bija ļoti pilna visādām seklākām svītrām, svīrtriņām un zīmēm + ļoti izteiktas galvenās līnijas, kas bija vairākas, bet kreisa roka tāda ļoti "tīra".
Labajā rokā bija izteikta, dziļa vertikāla līnija pa vidu plaukstai, arī esošās kļuvušas vēl izteiktākas gan dziļuma gan formas ziņā. plaukstas vidū, mazā pirkstiņa pusē, aiz jaunās sadalošās līnijas, bija ļoti izteikta saulīte - nu, līnijas, kas šķērso viena otru, veidojot saulīti (bez aplīša centrā).
Bet kreisajā rokā gluži kā naža griezums nedaudz zem plaukstas vidusdaļas gāja horizontāla līnija. Visā plaukstas platumā. Tas tika skaidrots kā vienaldzība. No sākuma es sapratu, ka ap mani ir daudz vienaldzīgu cilvēku, bet pēc tam - ka es pati sākot kļūt vienaldzīga un tā nevajagot. Kaut kas tur slikts tam sekoja. Neatceros vairs.

Vēl par manām attiecībām ar E. kāds sapnī jautāja. Man šķiet, es pati tā nebiju. Formā, vai mēs būsim kopā (ez nez kādā pakāpē, laikam jau par kopā dzīvošanu?). Atbilde bija visai nekonkrēta, sieviete lika uzsvaru uz to, ka man apkārt būs daudz vīriešu. Daudz, bet tā īsti, pa īstam neviens. Ar domu, ka arī ne E. Nu, sajūta sapnī palika, ka viņasprāt E. nav tas, kas man vajadzīgs. Tagad par to domājot, šķiet, ka informācija bija, ka man neviens nav vajadzīgs jeb ka neesmu tam gatava. Un vispār vienbrīd tā tante piešķieba galvu un viltīgi manī skatoties noteica - bet vai tad kāds Tev pašai ir pajautājis, vai Tu pati to maz gribi? Ar domu, ka es jau pati nemaz tā pa īstam negribu attiecības tādā formā. Un sapnī es skaudri apjautu, ka tā jau arī ir. Es nemaz negribētu tagad uzsākt kaut kādu kopdzīvi. Man ir labi, kā ir. Man gribās, lai man ir kam dot savu mīļumu, saņemt pretī to pašu, būt apveltītai ar uzmanību un rupēm, bet tas ari viss. Kaut kas par atkopšanos ar tur bija, es vairs īsti neatceros. Es neizslēdzu neko no nākotnes iespējām, bet tagad es tiešām tā arī jūtos.

Interesanti, kādā kontekstā tas viss tagad nāk pār manu galvu? It kā, jā, ir te pēdējā laikā bijušas runas/ domas par attiecībām, taču, lai šitā tas nāktu pār mani sapnī...

//ja šito esmu sapņojusi šonakt pēc pusdiviem naktī, tad, atbilstoši, mēness kalendāram, sapņi varot piepildīties, šodiena varot atklāties apslēpta zināšanas un gudrības. :) Vispār šai kontekstā man gribas papētīt hiromantiju - tās manas rokas ir visai spilgti man iesēdušās vizuālajā atmiņā. Tas bija spilgti un pārsteidzoši.
Un jau kopš vakardienas mēness ir zivju zīmē ( es esmu zivs). Diez ko tas vēl nozīmē.

- Datoram pēc 8 gadu kalpošanas nomirusi mātes plate (ir jau vēl daudz kas viņam mainīts, ne jau šī ir pirmā liksta). Jauni izdevumi, ai, ai. Bet bez datora ar nekādi. Tas man jebkāu ienākumu pamats :)
- ir tikai 3. jūnijs, bet man jau ir apnicis, ka zāle jāpļauj tik bieži (mūsējo agri jāsāk pļaut un ilgi jāturpina. Viengad mamma vēl decembra sākumā esot pļāvusi...)
- vakar Annai bija 3 gadu jubilējums.
- ai, man ir interesanti un labi. Vasara ir, Laurai dzimšanas diena tuvojas. Plānoju riktīgu foršos dārza svētkus. Lai arī dzimenīte ir trešdienā, riktīgo tusiņu jātaisa sestdien. Pamatā tāpēc, ka Laura ir uzzaicinājusi 5 meitenes no grupiņas un viņu vecākiem varētu būt problemātiski atvest, saorganizēt bērnus darba dienā darba laikā ciemos, bet vakarā, kad odi kož - kāda tur bērnu dārza ballīte? Kaut kas vēl jāizštuko tāds īpašāks Laurai tieši dzimšanas dienā. Viņa tā to gaida! Vasara ar dzimšanas dienu nākot kopā, rociņās sadevušās :)

Ā, vēl par Lauru. Šorīt braucam ar ritenīti uz bērnu dārzu. Nez kāpēc, bet ritenītis čīkst (kaut kas laikam jāieeļo) un Laura saka: mans ritenītis dzied kā putniņš! Vispār tā skaņa tiešām ir līdzīga. Čir-čir :)

jau kādu brīdi dators niķojās - slēdzās ārā, neslēdzās iekšā, galu galā ieslēgt to vairs nevarēju - tas klusi dūca un viss. Tagad tas ir servisā, gaidu diagnozi un tāmi. Atkal neparedzēti izdevumi.

Šodien Laurai bija lielais mēģinājums Sauleskalna estrādē ar dejošanu, rīt uzstāšanas. Tad arī būs bildes.

Vēl par Denisa dzimšanas dienu, kas notika manā dārzā. Tas bija visa interesants pasākums tīri no organizatoriskā viedokļa (ilgi nevarējām sagāidīt pašu jubilāru un vēl šis tas), bet arī visādi citādi bija labi. Man bija viegli un labi. Un man ļoti patika mūzika, kas skanēja. Par to parūpējās Denisa brālēns Viktors, kurš, kā noprotu pamatā dzīvo Londonā un ir visai atzīts dj (?). O, viņam bija ne tikai jauka mūzika, bet arī gari un skaisti dredi pāri dupsim :).
( pāris bildes ar komentāriem )

Denisa dzimšanas diena nosvinēta. Tuss notika pie manis dārzā, viss labi, beigās pat policija ieradas, jo, redz, kaimiņi par troksni esot sūdzējušies (mūzika no tumbām). Interesanti, es biju domājusi, ka mūsu pusē ar kaimiņiem attiecības ir OK, un, ja kādam šķiet, ka esam par skaļu, tad paši atnāktu un pateiktu, nevis uzreiz uz policiju zvanītu. Policija ieradās 23:30, kā reiz pēc tam, kad vienam no jauniešiem stāstīju, ka ar kaimiņiem mums ir labas attiecības un gan jau šie ko teiktu, ja dārza ballīte izvērtusies pa skaļu...

katrā ziņā visu saprotu, šodiena tak ir darba diena :)

Pie šodienas lietainās dienas iekurināju. Griežam dzeltenas saulītes no kartona - taisīsim ielūgumus Lauras dzimšanas dienai. Un tad vēl šobrīd cepas rabarberu plātsmaize. Kā jau ar daudz ko savā jaunajā dzīvē, arī rabarberu plātmaizi nekad agrāk neesmu cepusi. Bet, šķiet, būs labi. Vismaz izskatās kārdinoša un tieši tāda, kāda man varētu patikt :)
Un tad nu es iedomājos - tā kā šodien ir Eirovīzijas pusfināls vai kā tur, un, ja sanāks, man ir doma online iečekot Aishas uzstāšanaos, šī plātmaize top teju par godu Eirovīzijai!

vispār internetā atradu diezgan dažādas rabarberu plātsmaizes receptes. Pagaidām šķiet, ka manis izvēlētā varētu būt manas garšas kārpiņām īstā.

P.S. Ā, nē, Eirovīzjas pusfināls nav šodien. Labi vien ir. Plātmaize sanāca riktīgi laba!

Šobrīd Kurzemes plānošas reģiona administrācija izsludinājusi iepirkumu konkursu par "Sabiedrisko attiecību pakalpojumu sniegšanu". Gan jau, ka tas viss ir normāli, bet mani izbrīna prasība, ka pretendentiem jābūt sabiedrisko attiecību vadības pieredzei burāšanas jomā un jābūt ar sabiedrisko attiecību vadības pieredzi arī konkrētā burāšanas pasākumā.
Paskatoties uz darba uzdevumu - Veikt projekta „Kurzemes reģiona ostu attīstība” publicitātes plāna izstrādi atbilstoši projekta ieviesēja norādījumiem, saskaņot izstrādāto Plānu ar Pasūtītāju, es neredzu pamatu prasībai par to pieredzi burāšanas jomā.

Kopš kura laika ostas attīstības publicitātes plāna izstrādei obligāti jābūt zināšanām tieši par burāšanu? Osta taču ir daudz komplicētāka sistēma. Darba uzdevums nav taču par jahtu piestātnes publicitātes plānu. Interesanti, kāds ir pamatojums, ka pieredzējuši SA cilvēki/uzņēmumi, kuriem nav prof. pieredzes tieši burāšanas jomā, nevarētu izstrādāt labu publicitātes plānu? Ok, tālāk ir dota papildus informācija par darba uzdevumu, ka izpildītājiem jāveicina arī Kurzemes reģiona jahtu ostu atpazīstamība un burāšanas popularizēšana. Ok, ok. Bet virsuzdevumā nav tieši par jahtām, līdz ar to pie pamatprasībām pretendentiem, manuprāt, nav korekti likt prasību par to burāšanas jomu un pasākumu pieredzi. Iepirkums tak ir par Kurzemes reģiona ostu attīstības publicitātes plāna izstrādi!

Ā, un vēl kruta ir fakts, ka pieteikties uz šo pakalpojuma iepirkumu var līdz 2. jūnijam, bet uzvarētājam publicitātes plānam jābūt gatavam jau uz 11. jūniju! var jau būt, ka es vienkārši nesaprotu.

Re kur ir visa informācija - http://www.kurzemesregions.lv/media/uploads/nosacijumi_sabiedriskas_attiecibas_iepirkums.doc

Lābs i, no viena gala jāsāk.

Laikam nu jau pirms diviem gadiem manā īpašumā nonāca Pētera Blūma grāmata "Rīgas peles Ēdolē". Fantastiska grāmata! Fan-ta-sti-ska! Bildes smukas, stāsts smuks un tik jauki savīts ar izzinošiem uzziņas faktiem. Sirsnīgs un tāds... ai, man ļoti patīk šī grāmata. Un arī Laurai. Pirms gulētiešanas lasam pasakas un šī grāmata ziemā labu brīdi bija topā. Visu grāmatu krustām šķēršām izlasījām. Un tad arī norunājām, ka tad, kad pienāks vasara un būs zaļi koki kā grāmatas bildēs, tad brauksim pašas ar skatīties to Ēdol', kā tās Rīga speles. Un varbūt arī kādu no stāsta pelēm izdodas ieraudzīt...

Nu un tagad, kad laiks vēl bija silts un tik vasarīgs, šķita, ko tur daudz gaidīt, jābrauc tagad! Nolikām brauciena datumu uz šodienu. No rīta laiks vēl jauks, bet pēc pusdienslaika kā sāka mākties un līņāt... Bet mums vēl darīšanas nedaudz pa pilsētu. Mani lietus sit no līdzsvara ārā - viss liekas nomācies un tāds depresīvs. Bet E. pareizi teica (aptuveni tā): ko tad labāk lietainā laikā darīt - gulēt vai doties izbraucienā? Nu, protams, ka labāk kustēties un darboties! Un tā nu devāmies mūsu mazajā ekskursijā uz Ēdoles pili. Jāteic, nenožēloju. Pilī ir tik jauki! UN, kas nav mazsvarīgi, mazu bērnu māmiņām - tur ir kaŗtīga rotaļlietu istaba - leļļu un mašīnu kolekcija. Un, - var spēlēties! Vispār katra apskatāmā telpa ir iekaŗtota ar ko acij saistāmu, dažviet pat izvietotas vesels kolekcijas - izstādes. Piemēram, porcelānu figūriņu kolekcija, u.tml. Kopumā pils ir tik mīlīga, telpas nav parāk lielas, nu jauki, nu! Un tad vēl teikas un nostāsti par Sibillu, Rūķīšu kāzām...
Pils ieejas maksa ir 2Ls pieaugušajiem, bet bērniem, sākot no skolas vecuma, un pensionāriem 1Ls - man jau liekas, ir tā vērts.


Tā kā no Ēdoles nav pārāk tālu līdz Jūrkalnei (26km), aizbraucām arī tur. Lietus lija, nekā mīlīga. Taču jūras gaisu plaušās savilkām visi trīs un E. arī pārbaudīja jūras ūdeni - auksts, auksts, auksts vēl esot.

Bet šī ir Ēdoles pils sarkanā zāle - tur stūrī, kur kamīns, bija tas nodevīgais asins pleķis, kas radās, kad viens brālis nodūra otru, lai mazinātu konkurenci uz daiļās Sibillas mīlu... Tā kā šis asinpleķis ik pa laikam atkal kļuvis redzams, pieņmets lēmums tur esošo mūri izlauzt un izveidot kamīnu...

( citas bildes )

Man ir skarājusies nesakārtotu bilžu čupa, ar kuru tad nu pēdējās divas dienas sanāk noņemties + vakar jauna bilžu čupa cepļa (vietējo keramiķu aktivitāte) izņemšanā un trauku izsolīšanā + šodienas brauciens uz Ēdoles pili. Gribas dokumentēt un piefiksēt atmiņām, kas noturīgākas par pašas atmiņu, taču miegs nāk.
n tad vēl nu jau pirms nedēļas notikusī ciemošanās Rīgā. Pie Imantas omes tik smuka pieneņu pļava neizmnatotajā dārza daļā un Laura tā pozēja, tā pozēja...

Jūtos kā atvaļinājumā. Saistībā ar Lauras klepu, uz bērnu dārzu viņu nevedu (pat ja nebūtu klepus, iespējams, nevestu tāpat - ārā ir brīnišķīgs laiks!), ceļamies ap 10:00. Saule spīd, silts, ārā ziedi un viss ir vienkārši brī-ni-šķī-gi!
Uzvārām mūsu rīta putru, paēdam, pabraukājam ar ritenīti, veicam rīta ieprikšanās, ja vajag, kaut ko pa sētu, pusdienslaiks, viss tik mierīgi un plūstoši, ka prieks.

šodien sēdēju karstajā saulē un vēru brālim rotas.
Brāļa draudzenes ģimene jau gadiem nodarbojas ar rotu izgatavošanu un pārdošanu no akmeņiem - tur upes/jūras pērles, koraļļi, mēnesakmeņi un kas tik vēl ne. Braukā pa gadatirgiem latvijā un tuvējās arzemēs un tā... Vārdu sakot, nu jau labu laiku, brālis ar draudzeni ņem izejmateriālu no senčiem, paši gatavo rota sun paši brauc uz gadatirgiem ar. Viss jau jauki, pircēji ir un tā, bet apnīk jau tās krelles, rokassprādzes un auskarus taisīt (tā sistēma jau ir atstrādāta un vairaķ tāds monotons vēršanas un salikšanas darbs). Tad nu brālis man palūdza palīdzēt. Biju te Rīgā, apguvu tehniku, savācu akmeņus un darba rīkus un tad nu praktizējos.

Tātad sēžu karstā saulē, kājas izstiepusi uz krēsla, un lēnā garā baudu vēršanas procesu (man jau tas viss jauns un interesants). Šķiet, šodien būšu nedaudz par daudz saulē sēdējusi, āda tā kā karsta (bet apsvilusi vēl nav). Blakus ķiršu sulas dzēriens ar ledu, fonā rādziņš un bezvējšs... un acis varu mielot uz savām vasaras puķēm. Pati nesaprotu, kur tam visam nauda gadījās, bet man visa mājas priekša vienos ziedos jau. Kādi 10-12 vasaras puķpodi. Laura forīs guļ pusdienslaiku un viss ir tā, kā vajag!!!

Vakarpusē piebrauc E., salabo Lauras ritenītim pieliekamos ritenīšus, t.i., nomainīja skrūves, salik auzgriežņus vai ko tur, lai tie ritenīši labāk turas klāt ritenim un nekrīt pie spēcīgākiem satricinājumiem nost.

tā kā mūspusē tās ielas nav diezko līdzenas, viens no pieliekamajiem ritenīšiem sprūk vaļā no sava stiprinājuma, ja gadās tā pamatīgāk iebraukt kādā bedrē un sasvērties uz konkrēto atbalsta ritenīti. Nu un tad izmūk ārā skrūve, kas to tur pie riteņa. Šodien ar - braucām uz tirgu, Laura iebrauc tādā slīpā, paasā bedrē un ta spieliekamasi ritenītis nokrīt. labi, ka tirgus nebija tālu, tur palūdzu vīrieškārtas cilvēkam, kurš izskatījās derīgs manam nolūkam, vai nav 10 izmēra atslēdziņas, ar ko to skrūvi piestiprināt atpakaļ. Bija, piestiprināja un vēl par vīru man pieteicās :)

Un tad devāmies meklēt mistisko pamesto karjeru, kurā esot jauka peldvieta. Par to E. darba biedrs esot stāstījis pāris agdus atapkaļ. Šķita, tur varētu būt vēl siltāks ūdens + vēl meklēšanas piedzīvojums (bāc, es gribu geocaching!). karjeru atradām, bet peldvietas tur vairs nav. Kā pastāstīja tuvējo māju sieva, kādreiz tiešām esot varēts tur peldēties, bet tad tur pārrakts un ūdens aizplūdis. Palikusi tik tāda sekla plančka (a bet smuka plaņčka, skatīt bildes :) ) Tā nu meklēšanas piedzīvojums beidzās un braucām vien uz Lejaslabiņām. Ūdens joprojām silts. Es trenēju sevi un peldu šķērsām pāri vienam ezera stūrim. Pārpeldos, noplūcu pienenes, uztiasīju tām skaistās kājiņas (saplēš strēmelītēs pienenes kājiņu un iemērc ūdenī) un nolēmu tiešī šīs pienenes nogādāt Laurai, kas mūs gaidīja otrā krastā :) Jāteic, ka diez kas nav, peldēt un ar tām pienenēm vēl krāmēties :)

Ai, man ir jauki, jauki, jauki. Pa lielam nekas jau nav kļuvis savādāks, bet man ir viegli un jauki. Kā man šī saule patīk! Viņa man dod spēku un enerģiju!

Tātad te bildes:
šī ir no tā pamestā karjera

( pārējās )

Šodien pirmo reizi šogad peldējos. Man šķiet, ka man tas laika ziņā, ir rekords. Ūdens bija silts, negaidīti (bet likumsakarīgi) silts. Es vasarā esmu peldējusies vēsākos ūdeņos!
Laurai klepus un puņķi (visticamāk no tā autbusu brauciena uz/no Rigas, kad kondiškas saslēgtas uz oi-oi, visās malās pūta un vilka), taču viņa ar tik ļoti gribēja pabradāt pa ūdeni,ka ļavu ar - štrunts par sarkano kaklu, lai parūdās :) Un pabradāšanās beidzās ar īso un ātro - udenī iekšā līdz kaklam un ārā dvielī. Bērns sajūsmā :)

Nu, tā. Dzīve iet uz augšu, ja.
Laura tikusi pie sava riteņa :) Lepna nu ļoti un braukt ar patīk :)

jā, un Laura saka, ka viņai patīk mazie putniņi.
Un, kad mēs ejam uz b/d un tie poutni tik skaļi un visapkārt dzied, Laura man jautā, kā sauca to putnu un kas dziedāja tā un kas tā.. un es nezinu! Es pati, man liekas, pirmo reizi, tik skaidri un tuvu un skaļi dzirdu putnu balsis, un tik dažadas! Pirmo reizi tā riktīgi dzireju žagatu. Bet to, ka tā bija žagata sapratu tikai tapēc, ka vina pālraidās tarksķēdama mums ceļam pāri.
Nu, un šādās reizes ar par Jāni iedomāju. Viņš gan varētu Laurai pastāstīt, kas un kā ar tiem putniņiem ir daudz sīkak. Un viņai arī interesē!

viss. ārā tagad.

Un, jā, tad jau vēl šī rīta saule, gaisma un prieks! Es jau vakar un aizvakar lidinājos 2 sprīžus :) virs zemes. Man vajag šo saules gaismu!
Šorīt, ejot uz bērnu dārzu, tik silts, tik silts... apkārt esošās puķes pilnos ziedos, tulpes savus kausus teju maksimāli atvērušas. Mums jau vispaŗ ir fantastiski - ceļš līdz bērnu dārzam ved gar mazdārziņu rindu. Putni nu jau pēdējo pusotru nedēļu visu ceļu dzied vienkārši ap-du-li-no-ši! Un tik daudz dažādas putnu balsis nekad nebiju vienkopus dzirdējusi. tagad man katrs rīts kā mazs koncerts :)

Lūk, šorīt pa ceļam nenocietos:

Bērnu dārzā šodien būs māmiņdienas pasākums. Nu, ja jau svētki, tad bērni jāpucē :)

Ievedot Lauru grupiņā, kamēr ar audzinātāju aprunājos par svētku norisi, ar vienu ausi dzirdu meiteņu, tostarp Lauras, sarunu: sastājušās 4 meitenes bariņā, daža atspiedusies pret durvju stenderi un dzīvi apspriež, kādas kurai būs kleitas un aksesuāri. To jau nevar tā atstāstīt, bet tas bija tik nu... apliecinoši, ka mans bērns aug, ka nav nekāda maziņā. Vismaz ne tik maziņa, kā dažbrīd prāts aizķeŗies uzskatīt.

Tagad jābrauc uz tirgu, gribu paskatīties un varbūt kādu stādu vai puķpodu nopirkt, tad jāsameklē Laurai baltas zeķubikses, jo esošās vairs nav gluži baltas un jāpaskatās, varbūt kaut kur var atrast kleitai pieskaņotu matu stīpiņu. No rīta Laurai bija ļoti liela pārliecība, ka uz svētkiem viņai vajagot stīpiņu. Manuprāt, mūsu esošā zaļā stīpiņa pie gaiši lillā kleitas labi neiet klāt.

Rosina ieviest maksas izglītību jau no 7.-8.klases
izlasīju virsrakstu apollo.lv un gandrīz aizrijos.

nu galīgi nekāda. pat parakstīt nevaru - pirksti neklausa. padomāt arī lāga nevaru.
Labi, ka obligā tos darbiņus esmu apdarījusi.