Hehe, man māmiņa ir atvedusi visas trīs grāmatas. Pagaidām pie trešās vēl neesmu pieķērusies. Bet lai vai ka, Jauns mēness ir otrā grāmata. Tu kavējies :P
Tu saki, ka tev filma labāk patika?! Dīvaini. Es tagad pārlasu vēlreiz pirmo un tiko vēlreiz noskatījos filmu (nu tu zini, ka man brīvais laiks atliku likām :DDDD), un skaidrs ir viens, ka filmā pat uz pusi nav uzķerts tas, kas tika pateikts grāmatā. Nu tur tik daudz mirkļu, kas grāmatā ir tik svarīgi emociju kāpinātaji, bet filmā tas neparādās... :(

Es kā reizi esmu atgreizusies no grāmatnīcas ar pirmo grāmatu ķepās. Pārdevēja ar teica, ka filma neesot tik laba kā grāmata. Un apt viņas pusaugu dēls tā esot teicis. :) Un tad es ar atcerējos, ka filmā takš nevar paradīt to, ko paša iztēle un vārdi bur!
Tā kā esmu šo nakti jau atvēlējusi pirmās grāmatas lasīšanai!

Man vienīgi žēl, ka dari to nepareizā secībā. Anita arī tāpat - noskatījās filmu un tad lasīja grāmatu un vairs nebija tas. Pa galvu jaucās filmā redzētais un pēc tam tik piešmucēja fantāzijas :)

Eh...bet lai vai kā, ticu, ka šonakt būs tev aizraujošs lasīšanas piedzīvojums.

es tak pat iedomāties nevarēju, ka tas darbs ir TIK aizraujošs.
Filmu gluži nejauši nokačāju un neko nezinot noskatījos. Tik vien zināju, ka puspasuale par to darbu jūsmo, bet es pat sižetu lāga nezināju. kaut kas par vampīriem...

:)

Zini, kas bija smieklīgākais? :) Izlasīju, noskatījos, jau otrai pieķēros - nu nenoliedzami mani arī tas viss paķēra. Nu un mamma skatos vienu vakaru pa mājām mīņājās gar grāmatplauktiem, meklēdama ko palasīties. Es šai saku - man kā reiz priekš tevis ir. Piemet manas māmiņas sejas izteiksmi. Es saku - baigi labais, tev patiksies! Šī nu ņem un lasa. Es katru vakaru čekoju šamās sejas izteiksmi. Nu kipa kāda ir reakcija. Nu un vienu vakaru šī man vaicā - klau, vai tā grāmata ir par vampīriem?! Es tādu nu jā... Šī ka mani nolamāja par tiem visiem vampīriem, jo viņa šitās muļķības nu nevienā acī nevar ciest :D Viņā tik saka - lasu es un lasu, jūtu kaut kas neriktīgs un viņa atvērusie pēdējo lappusi, kurā tā arī teikts, ka seši izskalkuši acu pāri lūkojās Bellā :D Manējais mammucis bija tik varen neapmierināts. Tā kā, zinu vienu cilvēku kuru gan šis stāsts nav paķēris :)

saķiķinājos.
tad jau viņai tik pašas stereotipi traucēja ienirt grāmatā.
kaut gan - ne jau visiem šitās lietas ir jāpaķer. Ir jau arī gana pragmatiski cilvēki :) bet vispār amizanti, amizanti.

Bet viņa takš tev atveda tās grāmatas! Vispaŗ šķiet būs tev koferi ar grāmatām atvedusi. Es jorpojām gribu nopirkt to, grāmatu, par kuru nesen rakstīji. Saintriģēja.

Un vēl pāris dienas atpakaļ izlasīju Markessa Skumjās maukas. Kamēr tev šitā rakstu, secinu, ka esmu atsākusi grāmatas lasīt! Pareizāk sakot - laiks parādījies! :)

Es jau viņai centos pa visām varēm pierunāt palasīties... ka nu visi lasa un visiem patīk, bet nekā... ne pa kam neparakstījās pēc tā baisā nobeiguma izlasīšanas.

Bet pāris grāmatas jau biju paņēmusi līdzi, kad braucu šurp. Tad vienreiz mamma pa pastu man atsūtīja dažas, kopā ar žurnāliem. Un tad tagad kad atbrauca viņa arī paķēra dažas. Īpaši jau daudz nevaru turēt, jo tad nevarēšu aizvest atpakaļ un atstāt nevienu pašu grāmatu te negribu.

Bet vēl varu ieteikt vienu, ko Anita man uzdāvnināja uz dzimšanas dienu: Raganu sezona /Nataša Mosterte/. Arī tāds interesants, noslēpumains romāns par divām apburošām sievietēm, kuras apbur vīriešus... nu tur tā sarežģītāk tas viss, bet arī interesanti bija lasīt.