:)

Zini, kas bija smieklīgākais? :) Izlasīju, noskatījos, jau otrai pieķēros - nu nenoliedzami mani arī tas viss paķēra. Nu un mamma skatos vienu vakaru pa mājām mīņājās gar grāmatplauktiem, meklēdama ko palasīties. Es šai saku - man kā reiz priekš tevis ir. Piemet manas māmiņas sejas izteiksmi. Es saku - baigi labais, tev patiksies! Šī nu ņem un lasa. Es katru vakaru čekoju šamās sejas izteiksmi. Nu kipa kāda ir reakcija. Nu un vienu vakaru šī man vaicā - klau, vai tā grāmata ir par vampīriem?! Es tādu nu jā... Šī ka mani nolamāja par tiem visiem vampīriem, jo viņa šitās muļķības nu nevienā acī nevar ciest :D Viņā tik saka - lasu es un lasu, jūtu kaut kas neriktīgs un viņa atvērusie pēdējo lappusi, kurā tā arī teikts, ka seši izskalkuši acu pāri lūkojās Bellā :D Manējais mammucis bija tik varen neapmierināts. Tā kā, zinu vienu cilvēku kuru gan šis stāsts nav paķēris :)