05 December 2008 @ 11:57 pm
 
Tas, ka dzīvē esam aplauzušies, vīlušies, bijuši sāpināti, nenozīmē, ka visu pārējo mūžu varam iet pa dzīvi tēlojot cietēju un fokusējot visu uz nelaimju cēloni un notikumiem pagātnē. Gan pagātnē, gan tagadnē situācijas radam paši un tajās piedalāmies.
Besī ārā ņaudēšana. Pati esmu tā darījusi un sevi žēlojusi, tāpēc vēljovairāk griežas acīs, kad citi tā dara. Saņemas taču!

// un es tikai par attieksme pret dzīvi.
 
 
( Post a new comment )
phoenix[info]phoenix on December 6th, 2008 - 12:54 am
uzmanību!
ne jau žēloties nedrīkst. bet gan visu laiku savās nelaimēs vainot kaut kādus notikumus vai cilvēkus pagātnē. a la, uz visiem dusmojos, jo man bērnībā bija riebīga skolotāja... esmu tik cilvēkus nīdošs, jo neemsu pietiekami mīlēts, man neaptīk mans darbs, jo kolēģim smird zeķes, bla bla...
ja jau varam nosaukt cēloņus, tad varam arī tikt ar sevi galā. tikai jāgrib.

a vnk paželoties dažreiz ir gan veselīgi, gan arī dažbrīd interesanti. tā teikt, esam tikai cilvēki. bet tas nav attaisnojums :)
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
Pātaru Ansis[info]kuminjsh on December 6th, 2008 - 10:27 am
Ar kolēģa smirdošajām zeķēm, protam,s, būs pagrūti tikt galā;>
Bet sava taisnība Tev ir;)
(Reply) (Parent) (Link)