Izskatās, ka šonakt es negulēšu.
tas Evitas projekts jāpabeidz (&*()@$&#@%#&%).
Laurai miegs nevienā acī, bizenē kā apsvilusi. Acīmredzot nevar Lauru likt gulēt 23:00, kad parasti viņa guļ jau +/- 21:00
Man veras šīberis ciet. Visa nedēļas nogale vējā, es neko neesmu izdarījusi sev, pat ēst neeesmu varējusi pagatvaot. vis slaiks tikai evitas diplomdarbam un projektam. Rīt ivņai jānodod, man šonakt jābaeidz. Lai es dabūtu nākošnedēļ kaut kādu naudu par vienu darbu, man ir jānosūta rēķins un jāuztasia līgums. tas nav pusstundas darbs. tā ir man anauda, man aiztika, bet otrā savru kausā Evitas izglītība. un es izvēlos, bļeģ, Evitu. Mierinu sevi, ka rīt viss jau būs aiz muguras. Esmu uzvilkta.
Sabļāvu uz bērnu. Jūtos pretīgi. Gribas zvanīt Jānim un teikt, lai nāk un liek bērnu gulēt, ja reiz bija tik gudrs likt viņu gulēt ap vienpadsmitiem vakarā.

es nevaru savākties un skaidri domāt, kad man ir vairāki vienlīdz būtiski darbi jādara. Teorētiski viss vienmēr ir skaidrs: vispirms bērns, tad pati (savas naudas lietas šinī gadījumā) un tad visi pārējie (Evita). Bet man gribas, lai visiem viss ir kā labāk un rezultātā izčakarēju sevi un vēl nodaru pāri bērnam.

Un jā, Laura atkal lūr pār stūri. guļu blakus - spļeējās ar segu. stāvu blakusistabā, šīs smejas un domā, ka tā kāda rotaļa, ka jākāpj gultā.

man vnk nolaižas rokas. man tik daudz, kas jādara un es neko nevaru darīt. tikai pažēloties cibā, jo te nav smagi jādomā, kā ko jāraksta, kuriem punktiem kas jāatbilst.

vienkārši sēžu un bimbāju. es evitai apsolīju palīdžet, nevis viņas vietā pilnībā uzrakstīt. taču viņai arī grūti, tas, ko viņa pati uzraksta, izrādās pilnībā neatbilst prasībām. un, zinot, ka laik anav, man vienkārši vis sja'dara pašai. Un tā apziņa, ja es neizdarīšu, viņa šogad nepabeigs to skolu...
)(@ $(*$#& ()% #&P%19 5

dsfo64 890[6
kjdt84305e v
wre8459
4350 0(($4