Jāsāk ar sevi strādāt. Vienmēr emsu gribējusi izlīdzināt savu saspringumu, iekšējo agresiju. Bet nemācēju. teroētiski it kā apzinājos un joprojām apzinos savas kļūdas, bet nemācēju ar tām tikt galā. Ceru, tagad tas viss mainīsies. Patiesībā jau kādu brīdi iekšēji jūtos daudz mierīgāka,iznāk ārā asumi, bet protams. Bet manī nav vairs tās lielās haosa sajūtas. Lai vai kā, jāiet uz priekšu un jāpārstāj par sīkumiem ņergāties.
vakar priekšējos garos matus nogriezu. Sen gribēju, bet 1) baidījos, kā izsktīsies (atkal baidos), 2) Jānim patika(?), ka man tie priekšējie gari. 3) pieļāvu domu, ka varētu atkal nogriezt īsu pakausi un atgriezties pie vecās frizūras.

Jūtos savādi ar šitādiem matiem. tikai pāris šķipsnas, bet jūtos un izskatos savādāk. Vieglāk? :) Diāna teic, ka īsi mati - pakļaušanās pazīme, bet gari - brīvības. Savukārt es esmu dzirdējusi, ka, nogriežot matus, nogriež negatīvo, kas sakrājas matu galos. Un, ja cilvēkam ir gari mati un viņš nejūt nepieciešamību pēc pārmaiņām, tad, visticamāk, ar viņu viss ir kārtībā.

Un vakar ar Anitu, runājot par matiem, viņa teic, ka spēcīgām, patstāvīgām perosnībām, mati nepkaļaujas. Viņi stāv, kā grib un, ja cilvēkam ar pašapziņu un dzīvēs pārliecību viss ir ok, tad arī viņam piestāv.