Šodien atkal gājām pie daktera pēc zīmes,ka pumu nav un uz b/d varam iet.
Uzliku Lauru uz svariem. īsa atkāpe -->
Pēdējoreiz, manuprāt, normāls svars Laurai bija jūnijā, kad mērījāmies uz tā saucamajiem bebju svariņiem, kur sīkais tiek guldināts vai sēdināts. Toreiz rādījums bija ~10,3kg.
10.septembrī mērījāmies uz liealjiem svariem, kur jākāpj a rkājām virsū. Arī digitālais. Rādijums ~9/ 10kg. Precīzi neavr jau pateikt, jo Luara tur ņemās, cipari lēkā līdz, nu tā.Tas, ka pa vasaru neko nebijām pieņēmušies svarā, mani nesatrauca - vecums tāds + vēl staigāt sāka.
22.oktobrī, kad gājām kārtot b/d papīrus, tie paši svari rādīja 8,5kg ar visiem zābakiem un kombienoznu. Fakts, ka mēneša laikā nomesti 2kg man gan baidīja.Man jau sāka rādīties visādas nelabas lietas. Kad Laura uzliek man rociņu vai paņemu opā, liekas slimīgi viegla, par vāju u.tml. Skaridīšanu un dzīvesprieku tas viss neietekmēja.
Šodien atkal mērijāmies - svars 6,5kg!!!
Bļins, kājas palika stīvas.
Māsiņa saka, nu nav kkas lāgā. Ieliekam bebju svaros, Laura spiedz, bet guļ, un rādījums stabuls, pat nelēkā - 11,430kg!!! Uzreiz tik viegli palika. Nekādu svara zudumu, viss ir labi. Un es te jau bezmaz murgoju pa naktīm. Tārpu zāles sadevu )labi vien ir jebkurā gadījumā). A izrādās, ka tie, tjipo lielie svari, noteikti neder tik maziem mērījumiem.