Sākot ar pirmdienu sāku vest Lauru uz bērnu dārzu. Šobrīd braucam pēc prokastīm un pirms pusdienslaika braucam mājās. Rīt izmēģināsim tādu triku, kā - "mammas aizgāja". Redzēs, cik traki būs. Vispār audzīte sir vienkārši superīgas. mīļo bērnus, mierina. Domāju, ka Laura ātri nomierināsies. Katram gadījumam es jau turpat vien būšu. Lasīšu grāmatu :)
Doma ir, ka sākot ar novembri atstāju bērnu b/d un pirms pusdienslaika gulēšanas ņemu ārā. kad šitas būs iegājies, atstāšu arī uz gulēšanas laiku. Mājās jau gulēt ejam kopā. Viemēr blakus esmu. Ja izeju no istabas, šī no gultas ārā un man pakaļ. Tāpēc varētu rasties problēmas ar aizmigšanu. Kaut gan - b/d ir kaut kas cits neka'mājās. visi bariņā un vēl mīļas audzinātājas.
Kopumā Laurai patīk. uzmanību man pievērš maz, vienīgi, kad ir jau sagurusi, tad ielien klēpī mīļoties. bet arī tad fiksi jau ir ārā un aiziet.
Šobrīd vedu uz netālu no talsiem esošo pastendes bērnu dārzu. ar autobusu minūtes 10 jāpabrauc. Nākošgad septembrī iesim pilsētas daŗziņā. Pastendes b/d tā kā tā būtu jāpāriet pie citām audzinātājām un uz citām telpām.

Šobrīd par pašu b/d un atmosfēru esmu vienkārši sajūsmā. Labāk neavrētu vēlēties b/d gaitu uzsākšanai. Tikko pilnībā izremontēta grupiņa, mīļas un foršas audzinātājas un auklīte. Virtuve uz vietas b/d un ēdiens oj-oj ku garšīgs. jau ievērtējām ;) Fakts, ka Laurai ir alerģija no olām nesagādāšot lielas problēmas. pavārīte varēšot atlikt laurai salātus bez olām un tā. vienīgi - nez kā būs ar brokastīm, kad visiem paredzētas omletes. Vadītāja visai kolorīta kundzīte. taču arī ļoti iejūtīga un prot sarunāties ar bērniem :) Lauras uzticību ieguva uzreiz.

ā, lauras simboliņš ir taurenītis! kas var būt vēl feināk? :D

Tagad noteikti jānoliek braukšanas eksāmens nākošcetirdien un tad jādabū venlaga cik veca mašīna. galvenais lai kust. citādi ar to autobusu izbraukāt ir trakums. it sevišķi tagad, kad būs ātri jāizņem laukā. Un neiet tas autobuss tik bieži kā vajadzētu. Līdz ar to sanāk baigā skriešana un satraukāšanās.

Un vispār - iedomājieties, es varēšu pavisam, pavisam drīz strādāt pa dienu, nevis naktī!!! O, jē! Un laiks paliks pāri i mājai, i sev, i darbam, i ar bērnu būt kopā. Vienkārši super. ja vēl viņa naktī mierīgāk gulētu un nebūtu nakts vidū man jāpārceļo pie viņas vai viņai pie mums, tad i vīram iznāktu blaksu gulēt, kā pienākas. Citādi tagad Jānis sācis gulēt uz dīvāna, jo man ar lauru viņas gulta'vietas nepietiek, bet musm trijiem mūsu gultā arī nē (vajag mūsu gultu no dzīvokļa atvest!!!). Bet naktī laura mostās pat tad, ja blakus guļu.

No otras psues - ir žēl laist Lauru prom. Tomēr vēl tik maziņa. tik mīļa. tik, tik... varētu jau strādāt pa tiem vakariem un bērns visu dienu būtu ar mani. to man emocijas saka. Bet labi apzinos, ka jau tagad esmu pārgurusi un sevi izsmēlusi. Gribas nedaudz vairāk laika sev. Turklāt tad, kad Lauru neesmu paŗis stundas redzējusi, esmu tā noilgojusies. Ir pilnīgi cita kvalitāte mūsu attiecībām. mamma nav nogurusi un apātiska. mamma var gan paņurcīties, gan padauzīties un būt kopā, grāmatiņu pašķirstot, nevis visu laiku cenšoteis darīt nepadarītos darbus un pamazām uzvelkoties apzinoties, ka nespēj visu paspēt.

kaut nu viņa neslimotu!!!
kaut nu nekas nesaietu šķērsām!
Kaut nu izdotos kaut kādu braucamo iepirkt. Kaut vai jebko. Galvenais, lai uz priekšu tiek tos pāris km.