Uhh, kāda mums ekskursija bija! To, ka šodien Jāņa darba vieta organziē eksursiju, zināju jau labu laiku atpakaļ. tikai nezināju, cikos. Un tas beidzās ar to, ka šorīt 8:09 modinu Jāni un prasu, cikos tā izbraukšana paredzēta, izrādās 8:30 :D Tā kā pie mums visu laiku gāza kā no spaiņa, pieļāvu iespēju nebraukt, ja arī no rīta līs. Tomē rlaikapstākļi izskatījās puslīdz apmierinoši, fiksi sataisījāmies un pa galvu, pa kaklu metāmies uz redakciju. Es pat maršrutu nezināju, tik vien ka brīvdabas zoo paredzēts apskatīt.
Rezultāts - ļoti forša un piedzīvojumiem bagāta diena. Bijām Rīgas zoo filiālē Cīruļos. Fantastika! Daudz foršāk kā Rīgas zoo. protams, šeit asptākļi citi, lauku sētas tipa iekārtojums. zvēriem gar aplokiem puķes sastādītas un tādā garā. Cūķim pat riktīgi liela guļbaļķu mājele :D Zosis un vistas ņemas par jauniestādītu ābēļdārzu, blkaus milzīgi ķirbji gora sānus. Kafejnīciņa skatu tornī. Iesaku aizbraukt.
Tad kratījāmies pa Kurzemi vēl daudz un dikti. Pieminēšans vērts ir pargājiens pa jūrmalu Jūrkalnē. Ejam, ejam un opā - upe priekšā, kas ietek jūrā. Platums - pieklājīgs mazas upītes platums, kurai pārlēkt pārii nevar. Toties straume varen uzņēmīga un aša - ka tik ātrāk savienoties ar lielo māsu jūru :) Dziļums neko liels - nav pat līdz ceļgaliem, taču putas straume uzsit gan. Kā nu lai atpūtnieki kediņās pāri tiek? :)) Puiši netālu jūras krastā atrada izskalotu baļķi. Ar pūlēm iestiepa pie iztekas, taču straume par ašu, ūdens par dziļu un pāri baļķim šlācās ūdens, turklāt tas arī izrādījās par īsu. (pēc tam to baļķi - smagu un gana resnu) mazās upītes straume iskaloja jūrā) Tad viens no vīriem (ka tik tas nebija galvenais redaktors) atmeta ar roku, noāva kurpes un pārbrida pāri, jo otrā pusē rēgojās smiltīs apgāzta laiva. tad nu to iestuma upē, ar domu pārcelt pārējos pāri. Taču laivu teju ieskaloja jūrā. Pirmie pārvedamie gandrīz apgāzās, skats par rubuli. Laiva izrādījās caura. Pa to jezgu, vēl divas dāmas noāva kurpes un pārbrida pāri. izrādījās, ūdens nemaz nav tik auksts :D Velns nav tik melns, kā to mālē :D Lauru pārnesa galv. redaktors, es gribēju izmēģināt jandāliņu ar laivu, lai arī man bija gumijnieki. Laiva, protams, uzstrēga uz sēkļa :D Jānis izvilka laukā, samaksājot par to ar ūdeni pilniem zābakiem. Atlikušo ceļu devās basām kājām. Busiņā apāva manas vilnas zeķes un bija labi. Vispaŗ viss tas jandāliņš kā reizi notika vietā, kur kara laikā latvieši ar laivām pārcēlās uz Zviedriju. Bijām apskatīt uzstādīto piemiņas buru.
Otrs piedzīvojums saistīts ar sakritību -bBraucam pa ceļu uz Alsungu. Kolēģi atceras, ka ntos gadus atpakaļ uz šī ceļa kaut kur tai vietai, kurai patlaban braucam garām, sanākusi piespiedu apstāšanās, jo autobus sācis smirdēt, neiet vai kas tur. Tā nu visi aktīvi pārspriež, kurā vietā tieši tas atgadījies un - izbeidzas arī mūsu busiņš. Nu tā, vienkārši ņēma, apstājās un pielaist vairs nevarēja. Pastumām, nekā. Beigās tika sazvanīts cits autobuss no talsiem, kas mūs savāktu. Pa to laiku pasēņojām, patusējam, uzēdām, nosakņoti uz 2h gaidīšanu. Taču pēc kādas pusstundas autobusiš pēkšņi izdomāja sākt darboties. tā nu atbraucām mājās ar pašu transportu.
Vispār pasākums izdevies. Laura ne mirkli nečīkstēja. Gogs godam izturēja pilnu dienu, ar tikai pusstundas pusdienslaika atlūzienu. Mājās bijām jau tumsā.