nedēļu pie mums vīra māsa Klinta nodzīvoja. 14. gadi. Šovakar ar pēdējo autobusu aizbrauca atpakaļ uz Rīgu, lai Līgo vakaru pavadītu kopā ar vecākiem - pie jūras. Ūdens ir viņas stihija. Pa mūsu piepūšamo dārza baseinu ņēmās, ka maz neliekas. Ieskrienas un palēcienā - uhhhh - šlakatas pa gaisu. Konkrētajā bildē ir vakars, ap kādiem 19-20 un ūdens tik tikko salaists no auksta krāna.uuuj, man bija auksti skatoties :D


Kad viņa atbrauca, ķirši bija tādi rozīgi, tagad jau lielākā daļa sarkani un gana daudz arī gatavi. Skābeni saldi. Laura pierāpo un no zemākajiem zariņiem noķeksē odziņu. Tik žēl, ka man jāatņem, lai kauliņu izņemtu. Var jau būt, ka neaizrītos, bet tomēr... Vajdzētu Luarai kaut kur smiltis dabūt. Jānis jau saka, ka tas beigsies ar to, ka tā smilškaste pārvērtīsies kaķu tualetē, bet man negribas tma ticēt. tagad sanāk, ka Laurai ar putekļiem un amentiņiem jāspēlējas. Bet man arī pret to nekas nav pretī, ja atklāti. varbūt izskatās bēdīgāk, nekā ir patiesībā.


Toties saulainās dienās ir forši! Lielais baseins lai paliek lielajiem, Lauriņa pa blodu paspēlējas :D


Par Lauru ierunājoties, - kopš dzimšanas dienas, ir smuki progresējusi staigāšanā. Par katru cenu jāstumj pašai savi rati, pie rociņas dibina uz priekšu un tādā garā. Nebaidās vairs no mājas, dārza, zāles. Rāpo, stutējas savā nodabā. Apnīk istabā, ņem un izrāpo pagalmā, pa nobruģēto piebraucamo ceļu aizrāpo līdz vārtiņiem un tur apsēžas. Jāpiebilst, ka vārtiņu nav :)
Sastādīju paŗis puķes, tomāti aug jau griezdanies. Tik es šovakar, laikam, lažu būšu uztaisījusi - noliku Lauru gulēt un krēslā devos tomātus piesiet. pēdējais brīdis. Skatos - padusītes aug. Atceros no bērnības, ka tās jākniebj laukā. Izkniebu pāris tomātiem un tad tik atcerējos, ka no padusēm tak arī ziedu čemuri nāk! Mamma nomierināja, ka pirmajās trīs padusēs no apkašas parasti esot tiaki lapiņas, bet man jau tiem tomātiem labi ja 4 paduses tik ir :)
Mums nekādi Jāņi nesanāks. Jānis jau pateica, ka pa svētku dienām taisīs laurai istabu - krāsos tapetes, griestus, u.tml. Pēdējais brīdis jau ir it kā. Varam iet ciemos pie Diānas, taču man šķiet, ka aiziesim ar Lauriņu un uz gulētiešanas laiku nāksim atpakaļ mājās. Ja vien nebūs jāiet uz dzīvokli, jo šeit viss odīs pēc krāsām. Ir doma likt Laurai istabā jau lielo bērnu gultu ar maliņām, nevis redeļgultu. redeļgultā viņa maz gulējusi, viņai tur vietas nav, ne kārtīgi apgriezties pa miegam var, ne šķērsām sagriezties.Tagad pie mammas esot, viņa ar guļ parastajā gultiņā kopā ar mani. Pusdienlaikā un pēcpusdiensnaudā ne reizes nav izkritusi un, kad pamostas, pasauc mūs, pati ārā nekāp ar galvu pa priekšu ;D Vispaŗ viņa mak jau iekāpt un izkāpt no gultas. Tik ta'izkāpsāna tāda riskantāka irrrr un reti pielietota :)
Šodien bija pirmā braukšana ar instruktoru. nekāda vaina. I pa pilsētu izlaidām riņķi un tā. Domāju, ka ar mani šai ziņā viss būs pat ļoti ok.
Mēs ar Jāni - hmmmz, šitas ir traks temats. Nezinu, no kura gala, lai viņam tuvojos. Ass kā ezis un gatavs uzliesmot pei jebkura sīkuma. Grūti. Taču pati jau vien, laikam, esmu vainīga, ka viņš tiktāl savilcies. Bet es jau arī pavisam savilkusies esmu un asa man balss, asas manas kustības. Jāatzīst, grūti man ir bijis pieņemt un pat tagad tas līdz galam nav noticis, ka esmu Māte. nevis sieviete, kas radījusi bērnu, bet Māte, kas rūpējas par bērnu. Un visa pārējā palīdzība ir jāuztver kā atvieglojums, kurš nav ikdienā. Nerēķinies ar citiem. Šajā nedēļā, kad Klinta ciemojās, bija tik viegli - ir tik labi, kad ir kāds patstāvīgā tuvumā, kas palīdz. Vai nu pavāķī bērnu, vai atnes to vai šito. Sīkumi jau it kā, be tikdienā salasās. Tāpat man ir daudz darāmā, šodien apt paēst neatlika laika. Tik daudz ko darījām, tik daudz, kur bijām.
starp citu, Gaidis un Evita meklē dzīvokli, kur dzīvot. Mazā Māriņa piedzimusi un mājā, kura pieder Evitas tēvam, lai arī viņš tur nedzīvo, ir sarežģīta dzīvošana. Tēva ambīcijas un principi traucē. Sludinājums avīzē, ka izīrē 2st māju ar 4 istabām pa 200Ls mēnesī. Mēs ar bijām līdz, kad viņi to devās skatīties. Pavisam okei - pakešu logi, malkas apkure, dārzs, garāža, šķunis, sainiecības ēka, balkons. Nav aokurināms 2st un tā 1 istaba, tualete un vannsitaba visai sliktā stāvoklī, bet viss pārējais normāls. Uzlīmē savas tapetes un dzīvo tik nost. bet Evita rauc degunu esot gaidījusi, ka iekšpuse būšot labāka. īsti nesaprotu viņu. Un jā - lielais mīnuss - māja jāīrē no čigāniem. Jā, ar viņiem uzmnaīgi, bet, viņi izskatās no tiem čigāniem (romiem!), ar kuriem viss ir ok, negribu iedziļināties tagad sīkāk.
Es lēnām strādāju, pirmā alga jau bijusi. Nekāda vaina, vismaz ar šībrīža noslodzi. Pastrādāju nedaudz pa dienu, kad Laura guļ, pa vakariem. Un pietiek. Naktīs nav jāmocās.
Autoskola paņem 2 vakarus nedēļā un tagad arī braukšanas 2x nedēļā. Tātad 4 vakari nedēļā un Jānis pagalam neapmierināts, ka viņš tik bieži ierobežots, paliekot ar lauru 2atā. Nu neko, biki jau iedur sirsniņā, ka viņš par to pukst, jo man bērns ir katru dienu bez brīvdienām, tik tagad, kad es uz autoskolu aizskrienu, Lauras nav ar mani. Tā ir tā lieta, par ko augstāk rakstīju - es esmu ar bērnu nedalāma, es vairs nekad nebūšu tāda, kāda biju. pat ja varētu, man tas netiks atļauts. bet nu, gandrīz jau vairs tas nesāp. Laura ar jau liela :) tiešām! Uhh, kā viņa štopē dārzeņu sautējumu ar malto gaļu. Apēd gandrīz tik apt daudz, cik Klinta (Klinta ēd tiešām maz). Klintai nopirkām skasitas augstpapēžu kurpes ar sienamajām siksniņām un iestrādātiem akemntiņiem paŗ pirkstu lentu. Nelaime tik, ka 80% no tiem akmetniņiem jau izkrita 1 dienas laikā. Ļoti nekvalitatīvi. Bet kurpes skaistas, pielīmēs viņa pati ar superlīmi tos nelaimīgos akmeņus.
vispār jau daudz ko vēl rakstīt, bet ir jau gana. Miegs ar nāk. Kopš esam pie mammas, neesmu gulējusi Jānim blakus, šausmīgi pietrūkst viņa siltuma, gribas samīļot apķert. Nu jau drīz. Brālsi pēc Jāņiem prom uz Rīgu, Klintas nav. Būs mums vieta abiem + Lauriņai :) Kaut gan joprojām neesmu atmetusi domu, dabūt no dzīvokļa uz šejieni lielo dīvān-gultu.
Ak, jā - un es esmu tikusi pie savām jaunajām brillēm. paliels plastmasas rāmis, bet izsktaš ļoti labi. Visi tā saka ;)
Vakar Diāna ar Nauri bija uz Rīgu pēc materiāliem radošajām darbnīcām. Pēc Jāņiem pie mums dārzā vajadzētu izmēģināt ģipša masku likšanu. Nekad to neesmu darījusi, bet pilsētsvētku laikā tas būs mans uzdevums.
Un vēl brālim izlaidums takš jau bija! Šogad pirmo gadu tad notika ārā - pagalmā. Skolā jau kuro gadu ir ntās izlaidumklases un aktu zālē fiziski nepietiek vietas un tas jārīko 2 daļās. tad nu šogad paglamā. Ideja jau laba - pagalms skaists, zaļš, koki. Kā nekā skola ir pilsētas nomalē. Tik laiks tāds tizls - 18:00 vakarā. Kamēr visas 6 klases izsauca un iedeva atestātus, bija jau pāri 20:00. Un īpaši silts tad jau vairs nebija. Nabaga meitenes balles lencīškleitās. Brr... Laurai bija mugurā smukā kleita, taču līdz sveikšanai bijām jau ar biezo adīto jaku mugurā un pledu uz kājām. Bildēs tāds satuntuļots bērns :)