10 April 2007 @ 08:00 pm
 
man ir tāda sajūta, ka gaisma, siltums jeb vienā vārdā pavasara iestāšanās man palīdz vieglāk dzīvot.
Gan jau pie vainas ir arī realitātes pieņemšanas fakts un nebaidīšanās no pazaudēšanās vai palikšanas vienai.
ak, jā, un protams arī tas, ka Laura ir vienkārši kaifīgs, liela, mums ir normāls režīms, varu mierīgi iziet laukā pastaigāties, man ir uzradušās sabiedrotās metienes un es vairs neesmu iespundēta 4 sienās. Šī sajūta jau ir tā nozīmīgākā.
 
 
( Post a new comment )
Dying Bride: boy[info]heartstripper on April 11th, 2007 - 11:42 pm
Trakums.. I domāt negribas, kā būtu, ja man tā būtu. Tu gan malacis, ka izturējusi! :)))
Mums ir ļoti izteikts režīms, citādi nekā! Režīms, protams, ne tik, cik pēc pulksteņa, bet pēc kārtības un aptuvena laika. Ieradumi, pieradumi un redzams, ka mazajam tas riktīgi patīk :)
Bet šitais "gulēt nolikt nevarēju, kliedza un locījās pa tām rokām.
Tik tēvam izdevās. " - tas gan ir pazīstami :)) Ir jau mazajiem visādi periodi..
Bet tiešām - gods kam gods, kopš kristībām ir i nakts gulēšana, i nosacīts režīms.. Pie soskas gan baigi pieradis, nu riktīgi! Ja nav ciešs miegs, mostas, kad šī no mutes izkrīt :/ Vot tas vaira nav forši..
(Reply) (Parent) (Link)