Tikko palika 10 mēn.
Režīms ir jau kādus 3 mēn. Pirms tam viņa bija "tīrs" krūts bērns, kuru baroju joprojām +/- pēc pieprasījuma un tas sanāca šausmīgi bieži. Vidēji ik pēc 2-3h. Pēdējā laikā vidēji ik pa 2h. Turklāt aizmiga tikai pie pupa, savādāk nepratu iemidzināt, naktī modās un ratos atsacījās sēdēt, knupīti neņēma, līdz ar to n-tās reizes paliku uz ceļa ar bērnu rokās un ratus stumjot, un ārā ziema un vispār viss sagāja vienā putrā. Jau vēl 8 mēn gulēt nolikt nevarēju, kliedza un locījās pa tām rokām. Tik tēvam izdevās. Un ragad pavasarī, kad atsaķa sēdēt ratos, neprata pati aizmigt un taisīja histēriju, kad gribēja gulēt ( ne vienmēr, bet gana bieži, lai es par to uzvilktos un no tā baidītos)
Tagad iemieg, kad liek gulēt (~22:00) ir izteikts dienas režīms ar 4 ēdienreizēm un 2 gulēšanas pauzēm. Ratos jau no marta mēneša atsākusi sēdēt. Tagad lieto arī knupi, līdz ar to prot aizmigt ratos. Vakarā un, diendusās ejot, pāris reižu jau tikai ar knupīti ir aizmigusi, nevis ilgstošās šupošanas uz bumbas, no kuras man jau mugura, laikam, ir sabeigta, jo sāp...
Kopumā ņemot - pirms tam bij ahaos,s tagad es beidzot varu normāli rēķināties ar to, ka snotiks dienā.

Trakums.. I domāt negribas, kā būtu, ja man tā būtu. Tu gan malacis, ka izturējusi! :)))
Mums ir ļoti izteikts režīms, citādi nekā! Režīms, protams, ne tik, cik pēc pulksteņa, bet pēc kārtības un aptuvena laika. Ieradumi, pieradumi un redzams, ka mazajam tas riktīgi patīk :)
Bet šitais "gulēt nolikt nevarēju, kliedza un locījās pa tām rokām.
Tik tēvam izdevās. " - tas gan ir pazīstami :)) Ir jau mazajiem visādi periodi..
Bet tiešām - gods kam gods, kopš kristībām ir i nakts gulēšana, i nosacīts režīms.. Pie soskas gan baigi pieradis, nu riktīgi! Ja nav ciešs miegs, mostas, kad šī no mutes izkrīt :/ Vot tas vaira nav forši..