16 November 2006 @ 11:52 am
 
Šī bija traka nakts. Kopš Laura ir dzimusi nekas tāds nebija bijis - cēlos vidēji ik pēc pusstundas, aizvērtām acīm, pusaizmigušu prātu Aiju aiju, neraudi bērniņ. Un blākš - atpakaļ gultā. Pēc mirkļa atkal atskan brēciens, svempjos no gultas laukā, locekļi kā ar svinu pielieti...
Vieglāk būtu bijis vispār neiet gulēt, nekā sevi šitā mocīt visu laiku ceļoties augšā, līdzko aizmiegu. Brrr...
Zobi? Vai vārītie puķkāpsoti? Kas vainīgs!?
 
 
( Post a new comment )
phoenix[info]phoenix on November 16th, 2006 - 11:59 am
lielākoties jau blakus nogulēja man. Dažbrīd, kad viņa aizmigusi, pārliku viņas gultiņā, jo es biju tik smaga, aizmigusi un nejūtoša, ka bija bail atstāt blakus, turklāt tāaaa nāca miegs un gribējas to kāju/roku izstiept brīvi, nesatraucoties.
Aaa, laikam jau zobi bija vainīgi, jo no rīta pusdeviņos zobsmērīti uzsmērēju un tad abas nogulējām ar vienu pātraukumu līdz 11:30. Bet pa nakti, pa to trakumu, kad galvā vate, par smērīti neiedomājos!
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
[info]lapsa123 on November 16th, 2006 - 02:32 pm
nu tā jau ir, es ar pa nakti neko nejēdzu un ja vēl sīks raud, tad vispār...
parasti vīrs iesaka, iedot, uzsmērēt vai vēl kko. :)

P.S. es vēl vakar dokam pārjautāju par STODAL zālēm, kā ir vai nav stipras. :)) nu viņa man teica, ka nekādā gadījumā, reizēm viņas ir pat par vāju, jo esot ļoti saudzīgas. prospan esot citādākas, bet arī varot lietot. :)
(Reply) (Parent) (Link)