03 August 2006 @ 11:04 pm
 
nostalģija uzskrēja man virsū.
atcerējos meiteni dvēseli. Tevi, Dacīt.
Un pat ir nedaudz bail, vai maz stāvu tev vēl klāt. Tik ļoti gaiša un tu man liecies :) Tu daudz vairāk esi turējusies pie saviem ideāliem, man šķiet, bet es - man svarīgāk ir bijis būt mīlētai. Kaut vai ilūzijās. Un tādēļ esmu pazaudējusi un palaidusi garām šādas tādas iespējas un izjūtas. Un tādēļ dažbrīd kožu sev pirkstos.
Bet nevar jau visu iegūt vienlaicīgi. Un varbūt man murskuļojoties sevī pat ir izdevies vispareizākais variants: vispirms iegūt sirdsmieru, kuru sniedz mīlestība un drošības izjūta, un tad rast piepildījumu apkārtnes iespējās.
 
 
( Post a new comment )
[info]narayana on August 3rd, 2006 - 11:25 pm
(ah, samulsu..)

sirdsmiers ir galvenais, visi paņēmieni un ceļi ir mazsvarīgi.
un labi, ja tā ir mīlestība un tuvums, un sirdssiltums.

nemaz tik gaiša es neesmu. es pat esmu dikti tumša. cērtu ar zobeniem pat tur, kur ar prātu nemaz negribētu.. cērtu, daru pāri, joprojām rāpjos ārā no bedrēm kā tāds neizaudzis tīnis. bet arī es to jūtu kā atbilstošāko veidu, nekas cits taču nestrādātu ne Tev, ne man :)

un visos Tavos txt-mirkļos es atpazīstu Tevi, to gaišo, spēcīgo, ticīgo cilvēku, kas Tu biji arī tad, kad mēs vēl tikāmies un dzīvojām vairāk klātienē :)
(Reply) (Link)