a ko padarīsi?
arī mutesbļodā var noslīkt...

šoka terapija?
es jau apzvanīju gumijlēkšanas un izpletņlēkšanas iespējas, kas ir Latvijā. Nekas no tā ziemā nav pieejams...

pastāstīsi?
lēkšana ar izpletni vai gumiju tiešām nav šoka terapija, bet tas ir kaut kādu bailes sajūtu pārvarēšana un lidojuma izjūta, dabas milzonības(?) izjūta, atgriešanās pie kaukā pirmatnēja, vairāk vai amzāk, nedaudz visa iekšā apgriešana. Mmmm, nemāku patiekt. bet es domāju, ka man tas varētu būt tīri patīkami. bet tas noteikti nav līdzeklis kā sakārtoties, drīzāk kauko atbrīvot.

hmmm...
tad es zinu, kas ir dvēseles caureja :D nav gadijies piekopt, bet ir gadījies ļoti līdzīgi. ārdīties. un tad nevajag obligāti kādam būt blakus, tad nav arī jaŗunā, tad ir vnk jākleidz, jāplēš, jānomet cilvēcība, jākļust par zvēru līdz spēku izsīkumam. Bet es sapratu, ko tu rakstiiji ;)

tikai tādi mazi šķēršļi: es šobrīd nejūtos tā, lai to vēlētos darīt. es šobrīd jūtos pat visai labi un mierīgi. ar tādu kā sapratni par to, kas ir un kas būs.

hmz un, vai tad nu tiešām man viennozīmīgi piezemētākai vienreiz ir jākļūst? ;D

aaa!
es tagad taa juutos, pirms minuuteem 20 varbuut es nemaz nejutos mieriigi ;p

mani garastaavokklji ir visai dziiviigas un mainiigas buutnes.

njurkzs vurkz. me ieshnurkaajas (taa nav deguna slauciishana!) zandas padusee.

mmm ;))))