manas aizdomas bija pareizas:
1)es ieeju istabaa, apseezhos, - klusums
2)uz manu sasveicinaashanoas netiek sanjemta nekaada atbilde
3)atskan teikums: noliec naudu!
4)es jautajau: ko?
4)jau daudz skaljaak un dusmiigaak: noliec naudu atpaklaj vietaa!!!
5)es pieceljos un izjeu pa durviim, apgheerbjos, uzeju uz savu istabu peec pases, panjemus omu un gribu iet aara apa durviim
6)nostajaas durviim priekshaa un saka, kae snekur neieshot, lai atdodot naudu
7) es pasaku, ka es neaplikshu, kur mani uzskata par zagli, pat nepavaicaajot, vai es to izdariiju, bet uzreiz izdarot sleedzienu, ka taa esmu bijusi es.
8) gruustiishanaas ap durviim
9) es saaku kliegt sejaa cik skalji vein varu
10) vinaj nepiekaapjas, uzskata, ka naudu esmu panjemeusi es, jo Vilnis(masn krussteevs, kas amajaa bez mani un omiite svele dziivo) naudu nevarot buut njemeis, jo vinjam to nevajagot, bet es....
11) censhos realai izaradiities, bljauju paarveersta abalsii, sevii juutu apbriinojamu meiru, naidu(?), nespeeju paciest, ja kaads neko nenoskaidrojis izdara secianajumus(pashai dazhreiz taa sanaak), bet...bet shis gadiijums jau ir ekstreems...
12) vecmaate ir sabijusie sno manas uzvdeiibas, e sizskatos un izklausos, kaa vaajpraatiiga, laikam saprot, ka draudi, ka lekshu pa logu aara,a ja mani neladiiis pa durviim, ir nopietni (un biaj nopietni - vai man gruuti izlekt pa 1stava logu?)
13) pasaku, ka taja amajaa vairds nedziivoshu, jo mani pat bvez jebkaadas aptaujas, apstaaklju nosakidroshamnas, uzskata par aviniigo. atklaaj, ka pazuud nauda un pirmais sleexziens: vainiiga esmu es. Tas paraada vinju realao attieksmi. man tas nav jaapaciesh.
es aizgaaju.