Tik patīkams nogurums. Tik tik tik... :))) Žēl, ka nevaru nostiept kompi uz vanasistabu lejā, lai varētu klasuiets mūizku un gulēt putūdenī.
Darbs beidzās ātrāk, pus4 jau braucu mājās. Un autobusā jau klamīju galvu. Gribētos palasīt grāmatas, man tak tagad viņu ir bikiņ atkal savairojušās ;)
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif)
jerrym, tā grāmata, ko dāvāja man tēvs ir Džons Kraukers "Pirmatnībā'. Varbūt es viņu par daudz jau saslavēju, ja ņem vērā, ka neesu izlasījusi ne rindiņas, tikai anotāciju un kaukādu ievadrakstu. Bet man šķiet, ka viņa man ļoti patiks :)
Tagad, kad esmu dabūjusi vakardienas bildes, arī bikiņ kauko parādīšu. mājas gals, kurš tika atvēlēts mūsu izdarībām. Tie 2 mazākie lodziņi ir pirts galā, savukārt lielākasi logs bija mūsu galvenā pulcešanās vieta, kur bija arī kamīns, eglīte, galds, TV, mēs, ziemassvētku cepurītes, mūzika, klaveires un viss pārējais ;)
Vispār, mēs diezgan interesanti izdomājām, kur pakarināt cepurītes.
Mums tur bija tāds forš kamīns. Uz to brīdi vienīgais vīrieškārtas cilvēks, darkz, tika pielikts pie darba. Viņš gan ir tāds konkrēts linuxoīds, un īsti negribēja nest malku, bet nesa. Kā labiņais. Un pat savu balto džemperi nosmērēja, bet kurš tad nes malku ar baltu džemperi? Lai vai kā, viņam bij līdiz vēl viens - kā zinādāms :) Kamīsn tika iekurināts, malciņa dega ka prieks, vienīgi žēl, ka kāds izdzēsa to smuku ugunoi, ko biju nobildējusi, tāpēc tagad nāksies jusm iztikt bez šīs bildes - vien pašiem iedomāties ;) Un blakus kamīnam bija interesanta glezna, kurā no mājas gāzās laukā vilciens. Pie šīs gleznas bij bezmaz vai vēža fotosesija. Un atkal - tā bilde, kas man vislabāk patika arī ir izdzēsta (grrr). Tad vē otra fotosesija, kas irla gandrīz vai visa vakara garumā bija veltīta cirvim. Mhm. Viss iesākās ar gleznas fotosesiju, tad turpinājās ar kakla ciršanas tēmu, kura sagādāja veezim lielu prieku (1, 2). Cirvja tēma turpinājās ārā uz apledojuša tiltiņa upes krastā (1, 2), no kura vēlāk naktī esiņa iekrita ūdenī un vēzis viņu jau otro riezi tova kar dzīvību glābdams, samērcējās līdz ;) Diemžēl no šī viņu pasākuma bildes nav. :) Toties ir bilde, kur var redzēt, ka visi labie un baltie gari un spēki ir ap mani. Neticat? Nu tad, skatieties!. Kamēr mēs tur pa āru ņēmāmies, Aijucs bik noskumis mūs vēroja caur logu. Kaukad pirms tam vai pēc tam (neatceros), kad vēl nebija atrbaukuši pārējie, bikiņ palasīju grāmatu un mani pieķēra! A šite ir pieķerta brīnumsvecīte zibojam manā rokā ;) A
Ai, viskauko darījām, līdz devāmies laukā lasīt žgarus. Neviens gan viņus nelasīja, izņemot vēzi, kurš apzinīgi salauza zaru saujiņu, kura atlikuōs vakara daļu tā arī nomētājās istabas stūrī. Žagaru laušanas pasākuma laikā gandrīz aizgājām ķekatās uz kautk ādu māju, bet netālu no druvīm mūsu iešanas vēlme apsīka un tā arī pagriezām muguru tai idejai ;) Toties atnākuši atpakaļ, ķērāmie spie dāvanu dalīšanas. Tiesa gan, salatētis mums tāds bik alternatīvs bija ;) Gandrīz vai ikkatru izšūpināja uz sava ceļa. munky, pat ceļos krita, lūgdamies sav' dāvaniņ':) Savukārt es atradu pielietojumu novārtā atstātajiem žagariem. Tā kā mūsu salavecītim patika vislaik ar to cirvi vizināties, es ar sameklēju sev ieroci, bet tas viss kopā tā vairāk koķeti vien izskatās. Bet nu štrunts ar to. Patiesībā musm bija divi vecīši, jo mūsu altternatīvajam salavecītim arī bija dāvanas, bet pats sev tā kā tak dāvanu nespasniegsi... tad nu otrs vecītis mēģināja ieviest šai jautājumā kartību, tā kārtīgi vēzi pamocīdams: gan deja tika uzdejota, gan stīvēšanās gar dāvaniņām veikta. Jāteic, ka arī es pie šī vecīša gāju uz celīša pasēdēt - lai pēdējo dāvanu dabūtu. Un tad nu es gāju bruņojusies ar gaismu - svecīti.
Nu jā, un tad kādam ienāca prātā, ka jākuirna pirts, Ideja jau laba, tiaki sākumā mums grūti gājā - viss dūmoja kā pats nelabais. Bet tad jau vilkme kļuva normāli un samērā īsā laikā pirts jau bija uzkarsusi un es, esinja, munky un archa arī pa pirti izdzīvojāmies. Pārējie vai nu jau bij aaizgājuši gulēt, vai arī neuzdrīsktējās pievienoties :) Li avai kā, tas arī bija pēdējai s tāds ievērībsa cīenīgasi pasākusm tovakar, no krua ir bildes. Bet šīs bildes uz savu galvu vien neņemos publicēt, lai arī lielāko daļu pati uzņēmu.jo... nu juus saprotat :0 tur ir pārāk daudz pliku ķermeņa daļu un divdomīgu pozu ;)
un tagad, kad esmu izteikusies, varēšu doties gulēt, lai rīt esmu runājama ;) arlabunakti.
Darbs beidzās ātrāk, pus4 jau braucu mājās. Un autobusā jau klamīju galvu. Gribētos palasīt grāmatas, man tak tagad viņu ir bikiņ atkal savairojušās ;)
jerrym, tā grāmata, ko dāvāja man tēvs ir Džons Kraukers "Pirmatnībā'. Varbūt es viņu par daudz jau saslavēju, ja ņem vērā, ka neesu izlasījusi ne rindiņas, tikai anotāciju un kaukādu ievadrakstu. Bet man šķiet, ka viņa man ļoti patiks :)Tagad, kad esmu dabūjusi vakardienas bildes, arī bikiņ kauko parādīšu. mājas gals, kurš tika atvēlēts mūsu izdarībām. Tie 2 mazākie lodziņi ir pirts galā, savukārt lielākasi logs bija mūsu galvenā pulcešanās vieta, kur bija arī kamīns, eglīte, galds, TV, mēs, ziemassvētku cepurītes, mūzika, klaveires un viss pārējais ;)
Vispār, mēs diezgan interesanti izdomājām, kur pakarināt cepurītes.
Mums tur bija tāds forš kamīns. Uz to brīdi vienīgais vīrieškārtas cilvēks, darkz, tika pielikts pie darba. Viņš gan ir tāds konkrēts linuxoīds, un īsti negribēja nest malku, bet nesa. Kā labiņais. Un pat savu balto džemperi nosmērēja, bet kurš tad nes malku ar baltu džemperi? Lai vai kā, viņam bij līdiz vēl viens - kā zinādāms :) Kamīsn tika iekurināts, malciņa dega ka prieks, vienīgi žēl, ka kāds izdzēsa to smuku ugunoi, ko biju nobildējusi, tāpēc tagad nāksies jusm iztikt bez šīs bildes - vien pašiem iedomāties ;) Un blakus kamīnam bija interesanta glezna, kurā no mājas gāzās laukā vilciens. Pie šīs gleznas bij bezmaz vai vēža fotosesija. Un atkal - tā bilde, kas man vislabāk patika arī ir izdzēsta (grrr). Tad vē otra fotosesija, kas irla gandrīz vai visa vakara garumā bija veltīta cirvim. Mhm. Viss iesākās ar gleznas fotosesiju, tad turpinājās ar kakla ciršanas tēmu, kura sagādāja veezim lielu prieku (1, 2). Cirvja tēma turpinājās ārā uz apledojuša tiltiņa upes krastā (1, 2), no kura vēlāk naktī esiņa iekrita ūdenī un vēzis viņu jau otro riezi tova kar dzīvību glābdams, samērcējās līdz ;) Diemžēl no šī viņu pasākuma bildes nav. :) Toties ir bilde, kur var redzēt, ka visi labie un baltie gari un spēki ir ap mani. Neticat? Nu tad, skatieties!. Kamēr mēs tur pa āru ņēmāmies, Aijucs bik noskumis mūs vēroja caur logu. Kaukad pirms tam vai pēc tam (neatceros), kad vēl nebija atrbaukuši pārējie, bikiņ palasīju grāmatu un mani pieķēra! A šite ir pieķerta brīnumsvecīte zibojam manā rokā ;) A
Ai, viskauko darījām, līdz devāmies laukā lasīt žgarus. Neviens gan viņus nelasīja, izņemot vēzi, kurš apzinīgi salauza zaru saujiņu, kura atlikuōs vakara daļu tā arī nomētājās istabas stūrī. Žagaru laušanas pasākuma laikā gandrīz aizgājām ķekatās uz kautk ādu māju, bet netālu no druvīm mūsu iešanas vēlme apsīka un tā arī pagriezām muguru tai idejai ;) Toties atnākuši atpakaļ, ķērāmie spie dāvanu dalīšanas. Tiesa gan, salatētis mums tāds bik alternatīvs bija ;) Gandrīz vai ikkatru izšūpināja uz sava ceļa. munky, pat ceļos krita, lūgdamies sav' dāvaniņ':) Savukārt es atradu pielietojumu novārtā atstātajiem žagariem. Tā kā mūsu salavecītim patika vislaik ar to cirvi vizināties, es ar sameklēju sev ieroci, bet tas viss kopā tā vairāk koķeti vien izskatās. Bet nu štrunts ar to. Patiesībā musm bija divi vecīši, jo mūsu altternatīvajam salavecītim arī bija dāvanas, bet pats sev tā kā tak dāvanu nespasniegsi... tad nu otrs vecītis mēģināja ieviest šai jautājumā kartību, tā kārtīgi vēzi pamocīdams: gan deja tika uzdejota, gan stīvēšanās gar dāvaniņām veikta. Jāteic, ka arī es pie šī vecīša gāju uz celīša pasēdēt - lai pēdējo dāvanu dabūtu. Un tad nu es gāju bruņojusies ar gaismu - svecīti.
Nu jā, un tad kādam ienāca prātā, ka jākuirna pirts, Ideja jau laba, tiaki sākumā mums grūti gājā - viss dūmoja kā pats nelabais. Bet tad jau vilkme kļuva normāli un samērā īsā laikā pirts jau bija uzkarsusi un es, esinja, munky un archa arī pa pirti izdzīvojāmies. Pārējie vai nu jau bij aaizgājuši gulēt, vai arī neuzdrīsktējās pievienoties :) Li avai kā, tas arī bija pēdējai s tāds ievērībsa cīenīgasi pasākusm tovakar, no krua ir bildes. Bet šīs bildes uz savu galvu vien neņemos publicēt, lai arī lielāko daļu pati uzņēmu.jo... nu juus saprotat :0 tur ir pārāk daudz pliku ķermeņa daļu un divdomīgu pozu ;)
un tagad, kad esmu izteikusies, varēšu doties gulēt, lai rīt esmu runājama ;) arlabunakti.
7 pēdiņas | Iepēdo...