Šodien darba kafejnīcā, paņēmu ēdējo mednieku desiņu! wii!!! un pēc tam ļoti laimīga to apēdu. Kamēr ēdām, pie mūsu galdiņa pienāca Irēna (Ināra?) un atkal sākās klača. Darba biedre NOra ēd ļoti lēni. Es biju apēdusi jau kartupeļus ar savu desiņu un iz'dusi saldi, izskaitījusi sekundes, nopētījusi apkārtni, saklausījusies Irēnas (Ināra?) runas par to, kā attīstās projkets, kad Nora bija apēdusi 2/3 karbonādes! Vispār tur meitenēm jocīga mode ēst - salātiņi un plika karbona'de. vai piemēram siermaizīte un salātinji. Un tad viņas saka, ka esot ļoti labi paēdušas! hmz.

Bet tā jau es neko nesaku. Baltā ir ļoti jauki, draudzīgi. vismaz ar tiem cilvēkiem ar kuriem man tur načies kontaktēties.Trešdiena jau atgriežos DZc, jo turpmāk darbu varēs darīt arī no turienes - sistēma tagad būs pieejama arī tur ne tikai Baltā.

Arī DZC kolēģe, kas tagad pārdota Blatai Dace ir ļoti jausk cilvēks. tikai pārāk pareiza, akurāta. P šīm brīvdienām viņa gandrīz atlūguma gribēja iesniegt, jo psihologs izpētot viņas bērna zīmējumus un atbildes uz paŗis jautājumiem izsecinājis,ka bērns esot nelamīgs, jūtoties nemīlēts un tā tālāk.Secinājumi radušies tāpeč, ka koks tika uzzīmēts ar zariemuzleju (bet bērns esot zīmējis plūmi, kas aug pie mājas un tai patiešām zari esot uz leju u.t.t.) Bet vispār nebrīnos,ka tam bērnam varētu būt diezgan neērta dīvosāna, ja viņam aju tagadējajā vecumā (bendārza vecums) tiek prasīta liela atbildība un nopietnība. Viņiem mājās viss eso tperfekts, ne puteklitis, ne mazākās nekārtības un kā Nora teica, viņa pirmo reizi esot redzējusi tādu bērnistaba (ar nzoīmi,ka pavisam nebērnisku) lai vai kā, bet varu iedomāties, ka tas bērns galīgi nevar būt bērnībā. Man jau arī ar savu plašo dabu un lielo vērienu sākumā bija grūti tur ierast, jo: mēs tur sēžam palieā telpā kādas 6sievietes. dažbrīd,kad man kauko steidzami vajadzēja kādai no viņām pateitk, es tā arī bļāvu pāri visai telpai ar kautkādu prasību, vai prieka izsaucienu. Un pirmajās reizēs Dace vienmēr mani kušināja. No sākuma neavrējus aprast,kāpeč viān to dara, domāju - neviesn pa telefonu nerunā, visi kautko sav;a satroā runājās, kāpēc es neavrētu? Bet nu esmus apratusi: taa nav pieklaajiigi! Un bērnam jau arī noteitki tur jābūt bezmaz perfektam. tas nau labi. Bet ja arī viņa būtu uzrasktījusi atlūgumu, tas neko nmeainītu: berns varbūt jūtas saspīlēts noteikumos, nevsi nejūt mīlestību, jo Dace ir patiešām jauks un mīlošs cilvēks

Visu šito rakstīju tāpēc,ka tagad ēdu. Un vēl tāpēc, ka negribās īsti iet gulēt. tad nu vismaz aprakstīju pāris iespaidus. Nu esmu paēdusi, padžerui, vien vēl jāntīrās unt ad var iet gulēt! arlabu! :))

//mākonīši, mākonītes