augšā, augšā, augšā!
viss, kas notiek ir pat pārāk brīnišķīgi, ja tā var izsacīties. Ka tik ilgi var turēties uz viļņa konkrētā emocionālā nozīmē. Pat ar visu to, ka pie normālām devām tas būtu pārsātinājums. Bet man prieks, lai ir tā. Lai ir tā, tā ir labi. :)

Pāris mirkļi guļot kailai sniegā. Ilgi nē - apziņa, ka varu sasaldēties. Pāris slāpēti kliedzieni šallē līdz pietrūkst elpas. Slāpēti, jo neērti no cilvēkiem, kuri guļ, bet kuri varētu pamosties un jautājoši skatīties, un neērti no tiem, kuri dzird, bet neko nesaka. Un tagad es gribu lēnām atbrīvoties arī no šāda veida izjūtām. Bail, ka tas, ko daru, nav skaists. Idiotisms. Palēnām, soli pa solim, bet es iemācīšos nedomāt par sekām. It kā jau es nedomāju, bet tas nav tā. Negribu arī sevi slāpēt citu cilvēku izjūtu dēļ. Un to es daru. Un nedaru vienlaicīgi. Ja domā, tad ir putra.

ā un jā - šī rīta redzes sajūta: piena cilvēks. Dzeltenā piena pakā dzīvo piena cilvēks. Viņš ir krāsains, viņš ir ielocījies piean pakā tā, ka es avru redzēt tikai pa atvērto pakas galu viņa skaustu un noliekto galvu. Skausts ir koši dzeltenā krāsā, ar pāris zilām līnijām vairāk jau uz muguras pusi. Kā var noprast piena cilvēks ir viscaur krāsains. Dominē dzeltens + zils + brūns. Un ap viņu ir baltas krāsas sajūta.

Aizmigu ap 5:30. Pamodos aptuveni 7:00 un sajūta bija, ka ir jau kādi 11-12, tik labi izgulējusies jutos. Jocīgi, ka var justies tik labi un vēl pats pamosties pēc tik īsa gulēšanas brīža.

nu šitas jau ir vnk smieklīgi -
"Ar R. Privertu, viņa advokātu vai Ekvadoras pilsētas Gvajakilas tiesu nesekmīgi apmēram gada garumā mēģinājusi sazināties Latvijas Ārlietu ministrija (ĀM)"
Kā var gada laikā nevarēt sazināties? Negribēja iedziļināties.
raksts