ar to laikam arii viss ir izteikts.
tikai nedaudz ļauties un atpakaļceļa nebūs. Jo es zinu, ka aiz rokas neviensnenāks, neņems, nevedīs.

//dīvaini tās emocijas klejo, rodas. Dīvainas reakcijas.

es neprotu novērtēt.
mana pasaule parāk netīri balta ira.

es labāk dzīvoju nezinot un neredzot, tikai jūtot. Un kas par to, ka izjūtu pamatā maldi vai māņi? tāpēc jau tās negaršo savādāk. Un nepatīk, ja man iebliež pa galvu ar realitāti.

es laikam sapratu tās sajūtas cēloni: es jūtos atbildīga par to, kas notiek pasaulē.

nu vai zinies, tas jau ir par traku.