Neejiet arī uz kino DAILE kafejnīcu. Man tu rbiaj sajūta, kā kaut kādā bomžu/dzērāju/dīvaiņu/izbijušo cietumnieku ēstuvē. Kamēr es tur ēdu, tikmēr paklausījos, kā izbijušais cietumneiks lamā savu māti, bet viņa māte raudulīgā tonī atprasa kaut kādu naudu. Redzēju veci, kurš sēdēja zonā, kur rakstīts "smēķēt aizliegts" un vislaik pīpāja un skatījās kaut kur tālumā viņam vien zināmā punktā un nevienu reizi nepakustējās. Vismaz es to neredzēju. Kad gāju prom, viņš jau kādas min2 turēja mutē neaizdegtu cigareti un paceltas šķiltavas, it kā kuru katru brīdi grasītos aizdedzināt. Tad vēl sēdēja viena paveca tante milzīgā kažokā, pagariem krāsotiem blondiem matiem un demonstratīvi pār plecu pārmeastu šallli. Viņai uz galdiņa pretim bija jau sen izdzerta kafijas tasīte, Philip Moris cigaretes, pelnutrauks ar aju 3 izpīpētām cigaretēm un liels piezīmju bloks, atvērts pēdējajā vākā, kur izsaktījās, ka pilns ar visādām piezīmēm. Un viņa nepārtraukti runāja ap mobilo telefonu, gražīgā teatrālā tonī. Un kā beidza veinu sarunu, tā uzsāka nākamo. Uz beigām, viņa visu laiku mutei priekšā turēja roku, lai pārējie apmeklētāji nedzird, ko viņa saka arī pirms tam nevarēja saprast, par ko viņa runā) un ierāvusies pašā galda stūrīti izmisīgi blenza pa logu uz Barona ielu. Kad gāju prom viņa joprojām runāja pa mob. Man viņa atgādināja/radīja asociācijas ar izbijušu aktrisi, kas vismaz savā dzīvē, j ane uz skatuves cenšas būt tāda, lai pārējiem, uzmetot viņai skatu, uzreiz būtu skaidrs, kas viņa ir - aktrise. Un ne jau kaut kāda, bet izcila!!! Šķiet, ka viņai nav ko pa dienām darīt un tad nu cenšās izklaidēt pati sevi kaut ko izcdomājot un mocot savas paziņas.
Un tad vēl uz beigām ienāca ubadze un nostājās pie durvīm. Ilgi stāvēja. Beigu beigās pie viņas pienāca bārmene un iedeva maisiņā edīenu pārpalikumus. tad viņa aizgāja.
Nepatika man tur ēst. Galdi nepatīka. Pārtika nepatika. klienti nepatika.