šīrīta domas:
Doma Nr1: Debesis izskatās ļoti draudīgas. netieši ienāk prātā salīdzinājumi ar jaunās derības bildītēm, kad pār grēcinieku galvām nāk Dieva dusmas.
Tā mākoņu pamatkrāsa patiesībā tāda skaisti zili violeta ir. Nez, man jau patika. Visi lieli nami uz Brīvības, barona, Čaka ielām tādi maziņi un nesvarīgi kļūst uz piebriedušo debesu fona

Doma Nr2: Pārsvarā vienmēr skumji kļūst, kad saktos uz cilvēkiem, pārsvarā sievietēm, kuras apgērbušas lepnus kažokus un jaunākās spicās skatlogu kurpes/zābakus, bet sejā tāds nogurums, pelēcība, rutīna. Nereti arī bezgaumīga un pārlieku spilgts make-up, ar netīriem zābakiem, tukšu skatienu, bet, galvenais, dāmīgs kažoks. Nez kāpēc, man liekas, ka ja nu reiz nepiederi kādai kārtai, tad necenties tur ielīst, tādējādi padarīdams par apsmieklu pats sevi. Ja nu tomēr ļoti gribās, tad dari to ar šiku un iznesību, neizliekoties par princesi, kad patesībā esi varde ar princeses šallīti.

Doma Nr3: gandrīz visi pretīmnācēji un cilvēki, kuros vēroju ir/izskatās vientuļī.