cilvēki ilgojas viens pēc otra. visādi mūīgie jāutājumi un jauniešu problēmas, mīlestība un sāpes. sevis meklēšana un šasutīšana.
nogurusi no tā esmu. bet pati ļoti aktīvi pa šo zaņķi peldu. jo parasti nepalūkojso apkārt un neredzu. kur atrodos, tikai jūtu, ka elpot paliek grūti.
nevajag visas šīs problēmas. nevajag melu, nevajag rīkoties pašai pret savu sirdsapziņu. Sirdsapziņa vēl nav principi. Nevajag darīt neko tādu, pēc kā realizācijas jau sākotnēji ir zināms, ka būs slikti - garīgi, varbūt arī fiziski. Kāpēc mēs daram pāri paši sev? varbūt nemīlam savu ķermeni, savu dzīvi, sevi? Neviens no apkārtējiem mūsu pasaulēs ielīst nevar, tikai tas, ko izkliedzam , ozbļaujam ir redzmas citiem, bet tad vēl ir jautājums vai ticēs... Melot un melot, ka tiek melots. kas tad sanāk sākumā?
Pārāk idiotiksi, pārāk pretīgi, pārāk apnicīgi un nogurdinoši. piedod, Tu - kam, es nodarīju tik daudz pāri ar meliem, kas ir bijuši manas pasaules patiesības interpretācijas. Piedod, Tu - kura pasaulie s vēl tikai sāpināšu ar savu eksistenci, savas pasaules interpretāciju tavējā...