nesaprotu, kāpēc daudziem tik ļoti nepatīk tā sauktie "pokemoni"?
man viņi šķiet mīļi'. Man viņus ir interesanti lasīt, ja vien teksti pārsniedz 2 teikumus. Viņos ir bērna acis un bērna pārdzīvojumi, no viņiem nāk domas un jautājumi, par kuriem daudzi jau ir aizmirsuši vai kaunas atcerēties. Un tas nekas, ka šie jautājumi bieži atkārtojos viņu vidū. Viņos vēl ir emocijas, kas vārās, kas laužas uz āru, patiesības vairāk nekā tajos, kuri sevi strikti vēlso norobežot no "pokemonu" vidus.