Sēžu darbā un drausmīgi garlaikojos. Pļeķ, nu kas tas ir!

9% privāto Latvenergo abonentu noteikto gada patēriņa limitu izsmēluši jau pirmo 5 mēnešu laikā.

Sviesta paciņa bija aizmirsusies uz galda stūra. Kamēr blakus istabā pasnaudu, tikmēr saulīte pavirzījusies kādu strēķīti uz priekšu un sāka spīdēt tieši uz to stūri virsū. Rezultātā paciņa vēl joprojām ir uz galda stūra, bet gandrīz viss sviests (>100g.) ir šķidrā konsistencē un uz grīdas blakus galdam. :(

Īsti veči taču par veseliibas problēmām nerunā un neraksta, vai ne. Nu vot! Es arī to nedarīsu.

Rīta doma: Lai kvalitatīvi un cik krutu brendu būs divi devaisi, bet ja viņiem būs atšķīrīgi interfesi, tad pat vienāda protokola gadījumā neizbēgami radīsies komunikāciju kļuda.

Nesaprotu tos vienpašus, kuriem ka tik no visiem nolīst tālāk un čubināties savā nodabā. Man tomēr ir iekšēja nepieciešamība lai būtu kāds ar ko pakomunicēt rokas stiepiena attālumā. Nu varbūt pāris nomoda stundas diennaktī izņemot. Nav pat nepieciešams nepārtraukti muldēt, galvenais lai būtu šī iespēja parunāties. Ja tādas nav tad jūtos galīgi kā izmests no laivas Ziemeļu Ledus okeānā.

Labrīt!
Šodien lai Jums visiem sētiņās spīdētu saulīte, sejās rotātos smaids, putniņi dziedātu jauki, jo jauki, otras pusītes mīļas, jo mīļas un vispār - lai izdevusies brīvdiena, kam tāda ir, un sokas darbi kam veicami tie!

Gribēju kā labāk sanāca kā vienmēr.

Staigāju pa dzīvokli un nevaru saprast, kas te tik briesmīgi smird. Tikko atradu maisiņu ar sapuvušiem ķiplokiem. Laikam mutere kaut kad rudenī, ziemā vai pavasarī iedevusi un es esmu aizmirsis izlikt laukā no celofāna iepakojuma. Ēdamvielu iztrūkumam mājā izrādās ir arī savas pozitīvās īpašibas - nav daudz visādu maisiņu kastīšu iepakojumu uc ko pārbaudīt, paņem vienīgo maisiņu no plaukta un IR! :)

Ja neskaita tus divus kvadrātiņus šokolādes aizpagāšnakt ap 1niem, tad nu jau arī ēdis neko neesmu ēdis kopš aizvakardienas 18iem kad zaudēju sava veida nevainību un pirmoreiz mūžā apēdu "Statoila" Hotdogu. Nu neko esmu dzīvs un pat ēst vairs tik ļoti negribas kā vakarvakarā.

Lai ar negulētas nupat jau kadas 40h un miegs krīt virsū kā Ģertrūdes ielas 125. māja pēc zibens spēriena, tomēr varonīgi piespiedu sevi aiziet uz veikalu pēc piena un maizes. Bija ieplānots gan arī salātus uztaisīt, bet tas gan tomēr paliks uz rītdienu. Arlabunakti.