15. Novembris 2006
Rīgas sirēnas naturāli iesūkā.
Sēžu pie compja un nevaru saprast kas tā ik pabrīdim klusītēm iepīkstas. Moš compim kūleris sāciš čīkstēt?. Pēc tam atcerējos ka vakar ziņās taču n-reizes atkārtoja ka šodien testēšot sirēnas. Ka visiem jāieslēdz televizori un jāgaida tālākie valdības rīkojumi. Ieslēdzu Valsts 1. TV a tur par trauksmi ne vārda, tikai pidarass Streips kaut ko vāvuļo.
Bet ja būtu gaisa trauksme pa īstam, tad pie šādām sirēnām, ja es istabā nebūtu bijis pilnīgi viens, vai arī ja būtu skanējusi kāda mūzika, kaut vai pavisam klusītēm, tad no manis, un droši vien arī no daudziem citiem Rīdziniekiem, paliktu tikai ēnas uz sienām - kā Hirosimā.
Bet realitātē vajadzētu tā kā A.Šaļimova stāstā "Pievienošana vairākumam"
...pēkšņi viens no izslēgto televizoru ekrāniem iegaismojās. Vispirms atskanēja metronoma tikšķi, tad uz ekrāna parādījās kaut kāda militāra persona. Militārā persona noklepojās un pavēstīja, ka pilsēta atrodoties draudīgā stāvoklī. Varbūtējā ienaidnieka triecins gaidāms pēc 12-13 minūtēm. Visiem jādodas uz patvertnēm. Pēc četrām minūtēm tiks izslēgts apgaismojums. Militārais pazuda, un no jauna sāka tikšķēt metronoms.
...
Ruts ar glāzi rokā izgāja uz balkona. ... Pilsēta bija pazudusi. Lejā pletās necaurredzma tumsa. Melnajās debesīs mirdzēja zvaigznes. Tikai kaut kur no kreisās puses atplūda bāla gaisma. Ruts pārliecās pār balustrādi un ieraudzīja virs paša horizonta plānu dilstoša mēness sirpi.
- Ja tā ir mācību trauksme, viņi to* neizslēdz, - Io paskaidroja.
... Tikai pēc pusstundas no jauna iedegās gaisma ...
Vēl pēc pusstundas tiek saņemts rēķins 1. mēnešalgas apmērā par patvertnes neizmantošanu mācību trauksmes laikā. Tikai tā plebejus var ieradināt ievērot disciplīnu. :)
*mēnesi