< back | 17. Septembris 2006 | forward >

Par kazām

17. Septembris 2006 (22:18)

Ja paceļās jautājums vai es gribētu kāzas ar 100 viesiem, limuzīnu, ēdieniem, dzērieniem lūztošu galdu, visvisādām izdarībām, trīs dienu garumā tad atbilde būtu - nezinu, varbūt arī gribētos to visu kādreiz izmēģināt, jo mūsu kāzās nekā tāda nebija.

Līgava baltā kleitā basām kājām, lai pa peļķēm nesabendētu kurpes, palīdzēja līgavainim iestumt sarūsējušu "opel-kadett", kuram bija nosēdies akumulātors, lai varētu vispār aizbraukt līdz zaksam. Tur bijām tikai mēs, liecinieki, viena mana māsa, mēnesi vecs bēbis līgavainim uz rokas un fotogrāfs. Pēc tam braucām uz laukiem, kur vairs nebija fotogrāfa bet pie parasta pusdienu galda mums piebiedrojās mūsu abu vecāki un otras māsas jaunākā(9g.) meita. Pēc tam bija kolektīvs gājiens līdz jūrai, bez kādas vaiņaga ar svecītēm peldināšanas. Ar to arī kāzas bija galā.

< back | 17. Septembris 2006 | forward >