Labi cilvēki visapkārt.

Šorīt izbraucis da centram secināju ka ir nosprādzis mans tamagoči. Tā kā plkst. bija tikai 9 bet visas mobilo tirgotavas ir vaļā tikai no 10. tad vienkarši ņēmu un gāju iekšā pec kārtas visās vietās kur strādā kāds cilvēks un prasīju vai gadījumā nav iespējams aizņemties Nokia lādētāju un mazdrusciņ elektrības. Pirmajā vietā kur iegāju bija kaut kāda kopētava kurā man konkrēti atbildēja ka "Šāds pakalpojums nav mūsu firmas cenrādī nav ieraksīts un nav pakalpojumu klāstā". Talāk bija kautkāda zobārste ar lielu lielu vēderu ģimenes pieauguma gaidas. Tur es ar patiesaām skumjām un līdjūtību balsī dzirdēju "Vaiiiiii, bet mums visiem tikai Samsungi". Nākošā bija ģimenes ārstu privātprakse - tāda tā kā maza poliklīniciņa. Tur es iesvempos un teicu "Palīdziet lūdzu! Dzīvības un nāves jautājums. Mans mazais draudziņš mirst badā" to teikdams izvilcis un rādīdams savu ..... Nokiju. Bet kā tā administrātore sāka skraidīt - "Jā, lūdzu, es tūlīt pajautāšu dakterim." Ieskrēja vienā kabinetā, pēc tam otrā, trešajā. nu tur arī atradās. Tālāk skraidīt nesanāca jo tur jau arī bija atradies. Divdesmit minūtes pasēdēju, palādēju un nedaudz uzsitis klaču devos tālāk. Bet vispar secinājumi ir tādi - jo vairāk gadu ir pagājuši kopš neatkarības iegūšanas jo cilvēki kļust laipnāki, atsaucīgāki un izpalīdzīgāki.