as i dream about movies they won't make of me when i'm dead

Jautājums vīriešiem. Visnotaļ ar "darbu" saistīta interese. Un tā kā es paralēli vēl aizdomājos - un mīļotais btw arī teica - ka šis esot intīms jautājums, kaut gan jautājums par fizioloģijas pārzināšanu it kā nav nekas tāāāāds, tad man radās papildjautājums- vai šis kādam liekas pārāk personiski, lai atbildētu?



Poll #21201
Open to: All, results viewable to: All

Menstruālais cikls, tātad.

ir kaut kādas lietas, kas man sagādā baudu tikai ekstrēmos apstākļos. pirms daudziem gadiem es guvu perversu baudu, gatavojot ēst pēc 15 h režisēšanas. tipa-ļaujiet man būt pavarda vaktētājai, ne saļimt. Tagad eju mājās un gribu stādīt augus. Ļaujiet man izlikties normālai, kad skaidri zinu-nekad nebūšu.

Es skatījos Before Sunrise tad, kad biju tikko izšķīrusies, un man tā filma plēsa iekšas kopā. Es skatījos Before Sunrise tad, kad biju nelaimīgās attiecībās, un man tā filma krita uz nerviem ar savu virspusējību un varoņu ego masēšanu. Kaut kad es skatījos to filmu ar klusu sajūsmas vaidu, droši vien biju viena un ilgpilna. Šodien skatījos vairāk ar "profesionālu" interesi, un domāju par to, kā visa notiekošā nedabiskums piešķir filmai tādu dabiskuma sajūtu. Vilkt paralēles ar sevi šķita nevietā. Kaut, protams, norezonē sīki citāti. Kā Delpī saka, ka patiešām mīlēt spēj tikai to, ko zina no galvas (by heart, by heart skan labāk). Vai Ītans Houks saka, ka tas -mīlestība- reizēm liekas absurds dzīves mērķis. Es tikai ceru, ka kādu dienu skatīšos šo filmu ar nostalģiju. Tas nekas, ja izdomātu, mūsu atmiņa ir pārāk viltīga, lai ļautu zināt, kas ar mums noticis pa īstam un ko mēs esam izdomājuši.

Es dzēšu "to do" piezīmes, nevis tāpēc, ka izdarītas, bet tāpēc, ka neatceros, ko tās nozīmē.

bļe. darba tikšanās, vecis paspiež vecim roku, penija padod arī ķepu. pēc tam otra sieviete man: ko tu dari? vīrieši nespiež sievietēm roku!

Tāds vakars, ka gribas staigāt pa rajonu uz riņķi ar smeldzīgu mūziku ausīs. Vai beidzot atraut jumta logu un uzzināt, vai maz varam uz tā jumta uzkāpt. Tāds vakars, ka gaiss bez ieelpas plūst iekšā. Kam mums to ziemu? Un, izrādās- somā mazpudelīte limončello. Apsēdos uz trepēm pie aizkaru salona, maigs lietus, baklijs un apjausma, ka es daudz par ilgu esmu bijusi nogurusi.

Es neiešu vairs uz grauzdētavu. Salīdzinot tad jau Mierā ir ļoti līdzsvaroti. Čupām jauno māmuļu, kas tiekas ar draudzenēm, lai tērgātu par psiholoģiju, vīriešiem un bērniem. Tiesa, tas ir forši, ka blakus runā par Esther Perel, nevis par Pēteri Kļavu vai Inesi Pošlkjfjflff..., kas ir tipiskāks variants. Taču tā pat nav augstprātība, vienkārši sajūta, ka man trūkst kaut kādas basic human sastāvdaļas, kaut kas, kas piemīt šīm čalojošām, koptajām dāmām, kas skatās uz saviem bēbīšiem ar mīlaspilnām acīm, noteikti ķemmē matus četrreiz dienā, viena no viņām actually tikko stāsta par darbu ar sevi, attiecībām, par brīdi, kad sapratusi, ka grib kopā novecot, jo ieguldīts darbs and shit, un šī teikuma vidū maziņais čīkst un nāk man aizvien tuvāk, es gandrīz intuitīvi atraujos. ""Mums ir tie kopīgie mērķi, par tiem mēs arī runājam, es esmu daļa no viņa nākotnes, man tas liekas baigi svarīgi, un tad tie taureņi parādās vēderā." Viss pareizi, viss pareizi. Tā ir mana problēma, ka pašdestrukcija man liekas valdzinošāks eksistences veids.

The End of the Fucking World, ak, much love. Bet, skaidrs, ka es esmu cheap date, dodiet man Telmu un Luīzi, mīnus jebkāds iespējams briedums, līdz ar to - attaisnota muļķība, jipī jei, dodiet man zēnu, kas ne pārāk var salikt divus vārdus kopā, bet mīlestība viņu ārstēs no sociopātisma, te, lūk, the one and only true Romeo un Džuljeta, fonā bez jebkāda būtiska iemesla interracial lesbian pāris, cilvēkus ar dziļām traumām, bet tik vienkāršām kā čupačupsi, un, protams, ka to aktrisi es mīlu jau kopš Tamāras Drū, kur, kā es tikko sapratu, nemaz nebija Kolins Farels, bet totāli varēja būt, es jau kādu laiku gribu tās smaržas, I love love, man vienalga, kā viņas smaržo. Ak, vai varbūt man viņas jau ir bijušas, bet es tik un tā i nenojaušu, kā viņas smaržo, kāda starpība galu galā. All so tačī fīlī krajī, man nav gaumes, un nav ožas, nekā man nav, brīnišķīgs seriāls, vienvārdsakot, lūdzu, lūdzu, netaisiet turpinājumu, nafig nevajag.

Dienas komentārs FB.

Ja jus tas tiešām interese, man nav slinkums darīt jums zināmu, ka jēdzieni par homoseksuālismu un pornogrāfiju, kurus jūs apzināti šķirat un spiežaties pasnegt ka lielo demokrātisko panākumu, patiesība,- ir viens tas pats.
Jūsu siltajā kompānija var mēģināt izvilkt no arhīvā vēl kādus datus un bildes, bet šajā gadījumā man iepriecinā tas, ka Inguna Ribena, Imants Parādnieks, partija NA, Dimitera kungs un citie normāli cilvēki cieši stāv “par” tradicionālām vērtībām, tradicionālām ģimenēm un tradicionālām attiecībām starp sieviete un vīrieti. Proti, jūs centieni izsmiet tos, apspļaut cilvēku atteicibas, mīlestības noslēpumu, kas dzīvo divu cilvēku sirdi ir sapratāmi gan no psihiatrijas puses, gan spriežot pēc cilvēku attieksmes pret jūsu draiskuliskam “spēlēm” un valdošo jūsu rindas bezkaunību un visatļautību. Baznīca šajā ziņa izteicas ļoti konkrēti un kategoriski: to jūs varat izlasīt gan arhibīskapa Vanaga, gan kardināla Pujāta teiktā,- ko paši šeit nopublicējat!
Un par to, kas kuru uzbudina. Saldājs Dmitrijs! Atšķirība no tevīm un Tava partijas drauga E. Rinkēviča, man absolūti neinteresē nedz vīriešu dzimumorgānu izskats, nedz vīrieša dibens,- kāda amata vīņš nebūtu! Es spiests likt vilties arī Tavu FB draudzene-vaverite, kurai jēdziens “uzbudinaties” nedod mieru un traucē gulēt nakti: man patīk sievietēs, dzīvas , enerģiskas un vienalga ar kādu mātes krasu. 39 gadi atpakaļ es satiku tādu, un līdz šai dienai neesmu nožēlojis. Nekāda veida grafiti uz krekliem un zīmējumi man neinteresē,- tikai hroniski slima fantāzija var veidot uzbudināšanās no vasaras apģērba! Pieļauju, ka varu nezināt jūsu uzvedības pamāt triecienu; bet ja Tev Dmitrijs, skatoties uz šim zīmējumiem uz krekla sākas erekcijas procesi,- varu rekomendēt steidzīgi griesties pie ārsta-psihiatra; te pat Rīgā, Tvaiku iela. Pie reizēm “draudzenes” arī varēs sākt lietot kādas tabletēs!

garš facebook ieraksts. http://www.satori.lv/article/sis-lietas-ir-aizgajusas-par-talu

reizēm man pa apli galvā jau gadiem skan šis:

what on earth is going on in my head
you know I used to be so sure
you know I used to be so definite
thought I knew what love was for
I look around these days
I'm not so sure

my oh my you know it just don't stop
it's in my mind, I want to tear it up
I'm trying to fight trying to turn it off
but it's not enough
it takes a lot of love
it takes a lot of love my friend
to keep your heart from freezing
to push until the end

beauty is in the eye of the beholder - kāds šo ir iztulkojis jau?

visi interneta varoņi galina nost manu cilvēkmīlestību. zāģē pa skaidiņai.

Tāds absolūts mulsums par to, kā lietot dzimtes, sen nav redzēts vienā rakstā. https://www.diena.lv/raksts/kd/kinotv/idilles-pils-ar-blaktim-14193899

Es mīlu un dievinu un vēlos precēt Floridas projektu.

mans kaķis ir nepašpietiekams. viņš grib iet līdzi dušā. un uz tualeti. un neļauj otram kaķim čurāt, tāpēc, ka "tu kaut ko dari bez manis!". ja viņam nepievērš uzmanību, viņš brēc. viņu var pacelt gaisā aiz pakaļkājām, un viņš neapvainojas. tas nav šausmīgi. šausmīgi ir tas, ka es viņu saprotu.

Es nepierakstīju, ka sapnī atlasīju dogmas filmas, ko skatīties, kamēr d. nesa papildu tualetes papīru publikai, sakot, ka man taču jāzina, ka pie trešās dogmas filmas visiem sāksies caureja. Un kolekcijā atlasīju arī filmu ar Elizabeti Hērliju, 2016. gada filmu, par kuru teicu, ka tur viņa arī ir sātans, bet tā nav slikta filma, ne tāda kā tā vecā, un rādīju fragmentu, kur džeks iekritis purvā, viņam klāt peld krokodils, bet tad Elizabete Hērlija materializējas kā dūmu mākonītis un piedāvā izglābt, ja "kaut kad jaunnedēļ" var dabūt dvēseli. Kas mani šeit mulsināja - šajā dāņu filmā kamera tomēr likās ļoti nofiksēta.

lidmašīnā uz Briseli runājos ar blakussēdētāju, kurš spītīgi man gribēja uzsaukt dzērienu -neļāvu, bet tik un tā stiepa stjuartei naudu, bet visu cieņu stjuartei, kas ņēma vērā manu atkārtotu lūgumu. bet mums vispār bija jauka saruna, nonācām arī līdz -bet kāpēc ne par vīriešu tiesībām?

viņš bija trešās paaudzes imigrants, kam riebās imigranti, jo imigrantiem ŠODIEN neesot nekādas kultūras.

Es: Tu vari man vienu lietu paskatīties, tad tev nebūs mani jāsagaida ar tulpēm.
Viņš: Paga, es nekādas tulpes neplānoju!
Es:Nu ja. Tas tāpēc, ka tu esi... feministu... cūka!

tikko, mēģinot aprakstīt, kāpēc man radās ļoti nelabs iespaids par diviem cilvēkiem, ātri uzrakstīju: "krāni uz galda, gramatika dirsā". nolēmu, ka tā ir manas dzīves labākā metafora.

Sakārojās noskatīties Sinekdohu, Ņujorku un raudāt, līdz vairs nav spēka.