as i dream about movies they won't make of me when i'm dead -

jap. viss sākās ar putukrējumu, kuru otrreiz es kūlu pati, jo, ja gribi, lai kaut kas tiek labi izdarīts... ai. un tad es droši vien biju riebīga, jo nemāku spēlēties divatā acīmredzot. tad t. aizgāja uz filmu, un es paliku viena ar dumjo kūku, kuras mērķētais superreiņa simboliņš izskatās pē, un es nevarēju iet, jo kūkai jāsacietē, un galu galā kūka jau bija domāta jautrībai un priekam un... un tad pēkšņi esmu uz grīdas un raudu, un domāju, kas īsti mani sadusmo, un laikam jau tas, ka varu būt tāda kuce, un otram ir vienalga, ka varu būt jebkas, un otram ir vienalga. ka kamēr pasaule ir pūkaina, viss ir perfekti, bet pūkainā pasaulē jau var arī viens izdzīvot.

(Reply) (Parent) (Thread)

vai, iespējams, man ir par daudz laika, par daudz prasību, par daudz ideālisma, par daudz riebeklības un līderisma... es nezinu. man neviens nesaka priekšā, kaut kādā aizspogulijā izgudrotā manierē, es allaž saku priekšā, tā it kā es saprastu, ko daru.

(Reply) (Parent) (Thread)

nupat noskatījāmies "compliance" - ar uzstādījumu, ka viss ir balstīts uz patiesiem notikumiem, tā filma uzmanību noturēja ar "nu nevar taču tā būt" momentiem. un pēc tam, protams, bija jālasa wikipēdija, un jāsecina, ka ne vien tā, bet vēl trakāk īstajā makdonalda epizodē bijis.
nu, tas par aizspogulijas balsīm, kas saka, kā jādara :D
gan jau ar kūkām viss būs labi, kā māca kinovēsture, tur, kur ir kino un kūkas, tur vienmēr kaut kas notiek. pat tad, ja tā ir melanholija, kas ietriecas zemē, kaut kāds atrisinājums pienāk :)

(Reply) (Parent) (Thread)

kūka bija debešķīga. ja kas. rīta pohskumja.

(Reply) (Parent)