penny_lane | Nov. 25th, 2012 07:34 pm jap. viss sākās ar putukrējumu, kuru otrreiz es kūlu pati, jo, ja gribi, lai kaut kas tiek labi izdarīts... ai. un tad es droši vien biju riebīga, jo nemāku spēlēties divatā acīmredzot. tad t. aizgāja uz filmu, un es paliku viena ar dumjo kūku, kuras mērķētais superreiņa simboliņš izskatās pē, un es nevarēju iet, jo kūkai jāsacietē, un galu galā kūka jau bija domāta jautrībai un priekam un... un tad pēkšņi esmu uz grīdas un raudu, un domāju, kas īsti mani sadusmo, un laikam jau tas, ka varu būt tāda kuce, un otram ir vienalga, ka varu būt jebkas, un otram ir vienalga. ka kamēr pasaule ir pūkaina, viss ir perfekti, bet pūkainā pasaulē jau var arī viens izdzīvot. Read Comments |