Oct. 19th, 2010 02:55 am čuč troksnis, kad tu apdauzi elkoņus pret asu, bet viegli plīstošu miesu čerkstoša radio stacija uztvert vien dažus pakārtotus saikļus un tomēr, šķiet, tā ir dziesma un, ja reiz tā ir dziesma tai jābūt par mīlestību
izslēgta vai ārpus zonas tu tikai iedomājies to perfekto skaņu kad stikls žvandzinās gar stiklu bet netop ievainots
priekšā sēdošais pagriežas un dusmīgi brēc, lai tu paliec kluss drusciņ kauns un drusku dusmas tad tu pēkšņi atceries viņu bērnības smieklu pārdevēju 1 comment - Leave a comment |