| Jun. 2nd, 2008 02:46 pm par hakimu varētu uzrakstīt grāmatu. pēc definīcijas viņš ir bezpajumtnieks. vienīgi viņam ir tik daudz draugu, ka māju nevajag. apsola atgriezties pēc 15 min noliks mantas pie šīsnakts drauga, pēc tam atnāk, smaidot savu fantastisko smaidu. aizrunājies ar drauga māmiņu. lai arī cik cilvēku šeit būtu, viņš ir centrā. nekad nesaka paldies, kad viņam izmaksā, bet ne nepieklājīgi, drīzāk liekot aizmirst, ka kāds viņu nedaudz uztur. vienmēr atved šurp cilvēkus ar cienījamām nodarbēm, ko iepazinis uz ielas, jo kad hakims uzsāk ar kādu sarunu, cilvēki apstājas. harizmu tādu nekad neesmu redzējusi. cilvēki, kas viņu pazīst trīs stundas, pret viņu izturas kā pret vecu draugu. viņam ir lielas, ieinteresētas un aizrautīgas acis, un ar viņu nevar nejusties droši vai kā mājās. iespējams, pēdējais dzīvais hipijs uztveres nozīmē. jo ar viņu tik viegli runāt, arī zināšanu netrūkst. bet tad kad beidzas pēdējie eiro, viņš nozūd uz pāris stundām nopucēt pāris vitrīnas.
varbūt klejotāji ir vienīgie, kas no sirds zina, ka meklē mājas.
par šarloti. šarlote ir rīta meitene. skaista un smaidīga un mana vecuma un viena audzina sīko. mēs katru dienu nesarunājamies vairāk kā piecas minūtes, jo maiņas seko viena otrai. šarlotē ir vienlaikus kaut kas ļoti priecīgs un kaut kas ļoti skumjš.
ar andrē mēs savstarpēji pasūtījāmies. nezinu. droši vien tad, kad mani sameklēja hakims, teicu, ka tikai nonesīšu lejā viņa klavierītes un tad trīs stundas norunājām. andrē nonāca lejā sapīcis, beigās, tāpat kā visi aizrāvās sarunā ar h., bet nu... kur ir robeža starp perfektu un standarta, nezinu. otrkārt, tai visā amerikāņu komēdijvaroņa ideālībā nemanu gana daudz labestības.
un visbeidzot. vēl nedaudz par daudz m. aizvien mazāk un mazāk. bet bijis par daudz. vēl jāpašķaida. 3 comments - Leave a comment    |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}