as i dream about movies they won't make of me when i'm dead - latest posts:refleksijas

ir very funny, kad daļa to tuvāko (kuriem, teorētiski, vajadzētu pastāstīt) ir tepat cibā, turklāt savu lasītāju lokā. Un tad tā manevrēšana starp vārdiem, lai gan pateiktu, gan nepateiktu.
Bet tad atkal - pienāk mirklis, kad viss jau ir pateikts. Un gaudas un žēlabas liktas zem lj-cut, lai netraumētu tos, kas tam par cēloni, kā arī tos, kam nepavisam negribas lasīt šādus tekstus.

Nez kamdēļ šķiet, ka tos parastos mirstīgos vai mirstīgās, nu, kamēr viss ir labi, te piemin varbūt ar vienu teikumu. Kad šķīst un brūk, tad gan parādās raudampalagi :)

(Reply) (Thread)

no laimīgiem stāstiem nav aizraujošas fikcijas.

(Reply) (Parent) (Thread)

+ laimīgo stāstu laikā nav laika radīt fikciju

(Reply) (Parent) (Thread)

varbūt. bet tad jau viņi pietuvojas eiforijai.
jā. patiesībā. best things in life are not in ciba.

mēslu izgāztuvīte, hehe.

(Reply) (Parent) (Thread)

nūu, nez, nez. par to izgāztuvi runājot.
dažkārt ko īsti ņemamu var atrast, bet tad atkal, kas ir teicis, ka izgāztuvēs nekā laba nav? :P

(Reply) (Parent) (Thread)

dvēs'les atkritumi.

(drazas jau visiem vienādas. tur tas burvīgums. rakņājies, atrodi saplēstu krūzīti un domā: 'vot, man ar šitāda bija. tikai ne ar šitik smuku osiņu.')

(Reply) (Parent) (Thread)

un tad atrodi otru tādu pašu drazu atstājēju/lasītāju. abi skatās uz to krūzīti un tik stāsta.

(Reply) (Parent) (Thread)

exactement.

(Reply) (Parent)