as i dream about movies they won't make of me when i'm dead - Post a comment

ir very funny, kad daļa to tuvāko (kuriem, teorētiski, vajadzētu pastāstīt) ir tepat cibā, turklāt savu lasītāju lokā. Un tad tā manevrēšana starp vārdiem, lai gan pateiktu, gan nepateiktu.
Bet tad atkal - pienāk mirklis, kad viss jau ir pateikts. Un gaudas un žēlabas liktas zem lj-cut, lai netraumētu tos, kas tam par cēloni, kā arī tos, kam nepavisam negribas lasīt šādus tekstus.

Nez kamdēļ šķiet, ka tos parastos mirstīgos vai mirstīgās, nu, kamēr viss ir labi, te piemin varbūt ar vienu teikumu. Kad šķīst un brūk, tad gan parādās raudampalagi :)