as i dream about movies they won't make of me when i'm dead - March 22nd, 2016

cita ieraksta sakarā atcerējos, kā skatos uz nenormāli skaistajām izraēlas meitenēm, kas nakts vidū klaiņo pa ielu drēbēs, ar kurām salīdzinājumā britu labākie naktsdzīves tērpi, koijoti un kas vēl ne, izskatās tikumīgi bez gala, un vēl tik ļoti skaistas, un jautāju m., kā nākas, ka viņām nav bail.

viņš smaida un saka, ka visām šīm meitenēm ir labs treniņš un katra var iedot pa muti tā, ka maz neliekas.

tā, protams, nav pareizākā no atbildēm. bet kaut kas šai domā šķita valdzinošs. kaut kas - brīvībā.

tikko sapratu, ka meitene pie blakusgaldiņa mierā runā latgaliski pa telefonu. kādu mirkli domāju, ka kaut kas skandināvisks smieklīgā kārtā, vispār neieklausījos, tikai tad, kad sadzirdēju, ka stāsta, ka dzeivou ideālā vītā rīgā, tad atsēdos nedaudz. tā valoda tik burvīgi eksotiski nepiestāv hipsteru kafejnīcai. vai varbūt- piestāv. neko vairs nezinu, tikai sajūsmā klausos.

tagad nīgra maza meitenīte piedzīvo franču valodas privātstundu, ko vada meitene (sieviete? redzu tikai muguru.) ar apburošu nedrošas skolotājas pozu un izteiktu latviešu akcentu. viņa mulst un smejas un cenšas būt jauka, kamēr skuķēns ar akmenscietu sejas izteiksmi paklausīgi drukā un izstaro "we're not going to be friends" attieksmi. skolotāja izskatās no tiem cilvēkiem, kas allaž izmet no rokām puspasauli, tomēr viņa spītīgi malko kafiju maziem malciņiem, atšāvusi pirkstu gaisā. bezgaumīgi mākslīgie nagi, un dīvains disbalanss starp viņas pieaugušā imitēšanu, skaidrojot uzdevumu, un satrauktiem pirkstiem, kas pusslepus baksta aifounu*.

vajadzēja austiņas, dzīve apkārt vienmēr izrādās pārāk fascinējoša.


* par kādu naudu cilvēki pērk aifounus? manā wishlistē būtu apmēram simt septiņdesmit piecas lietas, kam sakrāt, pirms pirkt aifounu. bet skolotājai žaketītē, kas ir pa šauru ap padusēm, dzintara higēnisko lūpukrāsu un mazu melnu kafiju, viņai ir nauda aifounam.

**viņa tikko uzdevumā lika meitenītei uzrakstīt savu svaru. un kā piemēru nosauca absolūti neticamu savējo.

atnāca trīs meitenes, un viena stāsta par savu pieredzi pie astrologa. zem divdesmit. viena runā, divas svētsvinīgi klausās.

runājošā: es esmu radoša personība, bet nekad nevaru pelnīt naudu ar rakstīšanu. ja tomēr radoša profesija, tad tikai fotogrāfija, bet ar to naudu es nevaru pelnīt. absurds. tad mēs gājām cauri profesijām, bet viņa teica, ka nevar salikt ko un kā, bet aptuveni vajag kaut ko progresīvu, ātri augošu, ar zinātnisku pamatojumu, biomedicīna, bet mediķis nekādā gadījumā...

-nopietni? viņa tev tā pateica?

-nu var, bet tad tikai ķirurģija vai man jātaisa zāles, bet ne kā klasisks mediķis.

(atnes trīs tējas)

runājošā: man pēdējā laikā ir apsēstība ar krūzītēm. man ir nolādēti daudz bilžu telefonā ar krūzītēm.

(rāda bildes)

run.: viņa pateica, ka esmu izdarījusi ļoti labi, ka neesmu nekur aizbraukusi, jo cilvēki, kas šaubās, kam latvija vai ārzemes, tiem jāpaliek. bet man astroloģiskā kartē neesot vīra ārzemēs. man esot ļoti spēcīgs latviešu raksturs, teica, ka nekādā gadījumā, tāpat es daudz ceļošu, bet bāze vienmēr ir latvija. par mācībām uz priekšu paskatījās, izskatās, ka mācību periods ir ārzemes, bet ļoti tuvu. kaimiņvalstis vai skandināvija. nopriecājos, jo viena universitāte, ko es gribētu, ir stokholmā.

upd: man dzīves laikā jāiegādājas lauku īpašums. jo stiprāka būs mana saikne ar latviju, jo stabilāka ģimene. izaicinājums ir nepieļaut...hihi...aizbraukšanu. tad viņa teica, ka man vajag vairāk meditēt, un es nedrīkstu krist pārgalvībās. teiciens, jo vairāk strādās, jo vairāk nopelnīs, tas nav par manīm. man vajagot būt liderīgākai.

-kas tas tāds?

-nu vieglāk tvert dzīvi.

-nav tāda vārda. tas tā kā atvasināts no "lidot"? nav tāda vārda. tava astroloģe ir jocīga.

ierunājās otra meitene, bet viņa klusa. kaut kas par puisi vārdā herbertu un strēlniekiem. un viņas astroloģi. what the fuck, meitenes.

upd2: mans vīrs būs radoša personība, kas varēs mani savaldīt. haha, gribu tādu satikt.
-manējā teica, ka man būs stabilas attiecības. bet... kad beidzot?
-bet es būšot laba māte. jo stiprāka būs mana ģimene, jo labāk es jutīšos. tad vēl mēs runājām par karmiskajiem līgumiem (..)



(es atkal varētu būt stenogrāfs, ne?)

viss, penija. mēs bez austiņām vairs neejam ārā no mājas. nekad. nekad. nekad.

man blakus tikko satikās skolotājs (apmēram 50 gadu vecs) ar astotās klases skolnieci un runā par to, kāpēc viņa nepilda mājasdarbus. ļoti draudzīgi. par atbildības uzņemšanos. there's something very weird about this.

"mums mājās ir trauku mazgājamā mašīna, bet ar dēlu un meitu man ir vienošanās, viņi paši nomazgā traukus pēc brokastīm. ne tāpēc, ka nevar mašīnu darbināt, bet tāpēc, ka vajag disciplīnu. vajag lietas darīt pašam savām rokām. tātad... sāksim ar pitagoru."

mierā ir kaut kāda slepenā privātstundu telpa?

(releitētā notī -tikko meklējot sinonīmu "education" internets piedāvāja "brainwashing".)