as i dream about movies they won't make of me when i'm dead - August 9th, 2008

perkusijas uz ādas. atstāj mazas dzimumzīmes
vecmāte trešo reizi salīmē sasisto. porcelāna vāzi

zvirbuļi ēd baltas tabletītes. izaug par ērgļiem.
tavam mīļajam svešumā mēle jēla no pastmarku laizīšanas

meklējot elkus, atrodi un dievini sev līdzīgākos no dižajiem
daži krīt miegā un sapņos ir dzērves kāšos rozā debesīs

veltīt veselu dzīvi, lai saskaitītu neizdevušās dzīves
vai triektu pret sienu pustukšu puspilnu glāzi

vajātāji vēlreizīt izmisīgi bēg no bēgļiem
tavi laimes mirkļi nav nekas vairāk kā īsas bezsamaņas

vaļu mednieki turas uz trim palikušajiem vaļiem
un tu man atkal melo, ka neviens nezina, ko rītdiena nesīs

tie visi vīrieši ir sajukuši prātā. kad paziņoju lorēnam, ka viņa meils man lika smaidīt, viņš aizvainoti spiedza, ka tur neesot bijis nekā uzjautrinoša. jēziņ, smaidīt, nevis smieties.




kur palicis vieglums. vajadzētu taču mācīties no pasaules. spēles ir svarīgākas par kariem.

sapnī atkal redzēju kaķus, man liekas, ka kaķi sapņos nav labas zīmes. baltu un melnu, un visādus sprādzienus, kaut gan, ņemot vērā, ka viens blīkšķis mani arī pamodināja, varbūt tas bija negaiss. kamēr spēlējos ar kaķiem, tēvam uzkrita priede.

bijušais priekšnieks vakardien it kā gāja mani pavadīt, un, kad viņš tik briesmīgi mīņājās, jautāju vai viņam viss labi.

-man ļoti gribētos tevi noskūpstīt.
-aha. vēl kaut kas?
-nē, nopietni.
-nopietni, vēl kaut kas?

bet, kad kādam citam skaidroju karu, pajokoju, ka šitas ir biedējoši, ja jau krievija var šitā, tad varbūt rīt viņa būs manā valstī.

džeks pilnīgi nopietni apjautājās, vai tālab dzīvoju francijā. ai, civilizācija.

man laikam kaut kā gribētos nomirt, nepieredzot trešo pasaules karu. bet tas nenozīmē, ka gribētos nomirt ātri. nē, es saprotu, ka dienvidosetija un trešais pasaules karš tā kā nebūtu saistīts. bet televīzijas ziņas trenē jūtelību. n'importe quoi, neskatos nekādas ziņas. jāatrod nodarbošanās. 'āfrikā bērni mirst badā' teorijas ir tikpat jēdzīgas un noderīgas kā vecmāmuļas, kas skatās kriminālo info un raud. un, ņemot vērā, manu apbrīnojamo potenciālu aizrauties ar ko tādu, es paklusēšu. būs jauns militārais konflikts, šitas aizmirsīsies.

pa pusei skatoties secret window, garlaikoti šķirstu pasakas par pārejošiem un nepārejošiem darbības vārdiem angļu valodā. ja es tikšu septembrim cauri dzīva, varbūt varēšu sākt rakstīt angliski. un, tad kad būšu ne tikai sākusi, bet rakstīšu, var gadīties, ka parādās jaunas dzīves jēgas.

ak vai. aizgāju uz videonomu, paņēmu this is england un death at a funeral.

tur satiku amerikāņu žurnālistu, kas strādā francijā, džeku, ar ko savulaik bārā pārflirtēju jēgu. viņam līdzi bija sieva, milzīga, stāvoklī un melnas šokolādes krāsā un mazs dēlēns.

stāstīju par savu teflu, iepazinos ar mazo.
-the one from wonderland?
-yes. the same.

tad viņš atrada juras laikmeta parku, un jautāja man-

-do you think i am big enough to watch this?
notupos uz ceļiem un teicu, ka it doesn't matter how big, it depends how brave you are.

-i am very very brave.
-then you have to try.


pēc tam jautāju amerikānim, vai viņam liekas, ka tikšu galā ar diplomu.

-you are a smart girl. are you a brave one? good luck.

smējos. līdz pat lielveikalam, tam, kur allaž man ieejot skan angie, kā tāda sazvērestība,kur uzskrēju virsū coja krievam, kurš pirka 'medikamentus'. no viņa allaž staro tāda padomiska smeldze. padomiska pietāte un krieva dvēsele.

kad atvadījāmies, arī viņš, galīgi ne pa tēmu, man novēlēja udaču.


man šķiet, reiz varētu uzņemt filmu par šo mazo kvartālu. par cilvēkiem, kuri satiekas un nesatiekas. tādu bezgala banālu. kā dzīve.

Populārākie atslēgas vārdi
24h populārākie | nedēļas populārākie | mēneša populārākie



... ceļš cilvēki DDD domas draugi dzeja dzīve emo es Gruzija gruzija joki karš krievi Krievija krievija lol pārdomas Rap