as i dream about movies they won't make of me when i'm dead - Post a comment

ak vai. aizgāju uz videonomu, paņēmu this is england un death at a funeral.

tur satiku amerikāņu žurnālistu, kas strādā francijā, džeku, ar ko savulaik bārā pārflirtēju jēgu. viņam līdzi bija sieva, milzīga, stāvoklī un melnas šokolādes krāsā un mazs dēlēns.

stāstīju par savu teflu, iepazinos ar mazo.
-the one from wonderland?
-yes. the same.

tad viņš atrada juras laikmeta parku, un jautāja man-

-do you think i am big enough to watch this?
notupos uz ceļiem un teicu, ka it doesn't matter how big, it depends how brave you are.

-i am very very brave.
-then you have to try.


pēc tam jautāju amerikānim, vai viņam liekas, ka tikšu galā ar diplomu.

-you are a smart girl. are you a brave one? good luck.

smējos. līdz pat lielveikalam, tam, kur allaž man ieejot skan angie, kā tāda sazvērestība,kur uzskrēju virsū coja krievam, kurš pirka 'medikamentus'. no viņa allaž staro tāda padomiska smeldze. padomiska pietāte un krieva dvēsele.

kad atvadījāmies, arī viņš, galīgi ne pa tēmu, man novēlēja udaču.


man šķiet, reiz varētu uzņemt filmu par šo mazo kvartālu. par cilvēkiem, kuri satiekas un nesatiekas. tādu bezgala banālu. kā dzīve.