as i dream about movies they won't make of me when i'm dead -

bļaģ, šitik labi es pat negaidīju. tātad, mēģināju pierakstīties uz Diezgan Nopietnu Procedūru linezerā, tur mani informēja, ka pieraksta nav, bet es drīkstot zvanīt katru dienu, gaidīt čēsmit minūšu savienojumu, lai noskaidrotu, ka pieraksts uzradies. uzrakstīju niknu e-pastu, ka moš tomēr viņi var kaut kā painformēt paši šajā tehnoloģijas pīklaikmetā. atzvanīja, piedāvāja pierakstu gaiļezerā, UZ KURU VAJAG NOSŪTĪJUMU NO ĢIMENES ĀRSTA, no kurienes var dabūt pēc tam iespēju apmeklēt DNP. tātad, aizvelkos pie ģimenes ārsta, dabonu nosūtījumu, astoņos aizvelkos uz gaiļezeru. lai mani jaukā dakterīte informētu- nu jā, mēs arī tagad uz DNP nepierakstām. nāciet rudenī.

mums mazāk rindu, jo pierakstīties nevar pa telefonu vispār, es pati vizītē pierakstu, bet nu uz rudeni vēl nerakstu, jā. lūk, vērtīgi iztērēts laiks. es saprotu, ka pensionāri šai valstī ir tik nabagi, ka viņi nekādas citas izklaides, izņemot mūžīgas slimnīcu rindas un vilšanās nevar atļauties, bet es ta pričom?

un, jau ejot prom, dakterīte kazuāli piezīmē, ka vispār jau var par maksu, bet diez vai es tik gribēšu. cik? simt eiro. sūda simt eiro, bet to neviens PAT NEPIEMIN. jāpiezīmē, ka DNP bieži kvalificējas kā fakin dzīvības un nāves jautājums, jūs, kropļi.

toties olšūnu jautājums gan ir svarīgs, nodedzināt visas slimnīcas, jopcik razit.