as i dream about movies they won't make of me when i'm dead -

holivudā pēkšni parādījies kaut kāds audzinošais feminisms, jo sliktie pagalam nesaprot, ka beibes drīkst un var. skatīt alisi aizspogulijā, kur visu laiku tiek izmesti uzkrītoši nepareizi teikumi par to, ko meitene var un nevar, un džonijs deps man atmiņā no pirmās filmas palicis vairāk kā tāds maigs pedofīls, bet nupat viņš iemieso queerīgu vai pat kvīnīgu saidkiku.

gaidīju ko šausmīgāku. iespējams, tāpēc, ka šī režisora lielākais sasniegums ir mapetu mūvijs, bet no bērtona tomēr toreiz sagaidīju ko vairāk par "wiiiii, 3D, wiiiiii, konformēsimies disnejam klāt, cik vien var, visas labās filmas jau ir uztaisītas un vairs neko interesantu es nedarīšu vēl vismaz sešus gadus". same shit abās versijās. ar alisi oriģinālo sakara nekāda, cik vien pāris citāteļus iepīt. ir morāle, ir loģika, ir daži pieciešami joki un divi labi.

pēc tam uzreiz nice guys, kam bija jābūt ļoti labas kvalitātes popkornfilmai un tāda tā arī bija. ļoti smieklīga, sirsnīga, izklaidējoša un pat brīžiem kripucīt aizkustinoša. neizklausās pēc pārdodamām kvalitātēm, bet es jau sen biju pelnījusi kino, tādu kino, ko ļoti mīlēt un uzreiz aizmirst, katrā ziņā miljonreiz patīkamāka pieredze par alisi*.




*vieta sliktam jokam.