|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||
as i dream about movies they won't make of me when i'm dead -
Comments:
man ir bail no vīriešu kolektīviem, ko tālāk?
tas nav attaisnojums. tas nav adekvāti. lai arī kādas bērnības traumas tev liktu uzvesties kā ķēmam, man par to nav jāatbild vai tas jāpacieš, ne tā? piedo, bet man šķiet, ka tu smagi pārspīlē.
un vai kāds norādīja kungiem uz to, ka tas nav profesionāli? vai tik smaidīja un māja ar galvu? Šeit lasāmā diskusija vispār ir neslikts paraugdemonstrējums, kas notiek, ja aizrāda par tāda tipa neprofesionalitāti.
Pag, pag, tu gribi teikt, ka, ja konkrētajiem personāžiem aizrādītu par neprofesionalitāti, tad viņi teiktu ~ to pašu?
Ļoti apšaubu. Jā, jo ~ šādas atrunas parasti dzirdamas līdzīgās situācijā.
Es, tātad, balstos pieredzē. Bet kā tu pamato savu "ļoti apšaubu"? Balstos tur pat, kur tu. Pamatoju ar to, ka pieredze rāda, ka daudzi pieņem viskaut ko par pašsaprtotamu, nevar neko par tēmu pateikt un tad ārdās.
Ja tu esi pieredzējis ~situācijas, kur uz ~aizrādījumu cilvēks atvainojas un vairs tā neturpina, tad man prieks, ka tā mēdz notikt. Tas ir tiešām jauki. Diemžēl man gan ir pretēja pieredze nospiedošā vairākumā, tādēļ nebrīnos, ja daudzas sievietes tādās ~situācijās izvēlas paklusēt un "necelt haju".
smaidīt es nesmaidīju. kā jau augstāk norādu, zinot, ka drīz tāpat pārtraukšu attiecības ar šo projektu, paklusēju.
pēc tam runāju ar priekšnieku, teica, ka citā situācijā, lai droši saku. principā neteicu, tāpēc, ka negribēju nelāgi iespaidot kompānijas turpmāko darbu, kurā nebūšu iesaistīta.
protams. un es to darītu, ja ar tipāžiem vēl būtu darīšana. nebūs. visu pasauli neglābšu.
otrkārt- viņiem nav jādomā, KĀ pateikt lietas, a man ir. maucība. |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||