Journal    Friends    Archive    User Info    memories
 

as i dream about movies they won't make of me when i'm dead -

Dec. 3rd, 2015 10:26 pm



Sveika,

 

Mums katrai ir savs stāsts.

 

Bet kaut kādu iemeslu dēļ, ir daļa no mana dzīves stāsta, ko es nevienam neesmu uzticējusi.

 

Parasti es stāstu, tikai to, kā es tiku vaļā no enerģijas trūkuma, pārmetumiem un mokošām attiecībām, kas notika aptuveni 3 gadus atpakaļ.

 

Es arī ceļu gaismā to, kā sapratu, ka jūtu atraisīšanas un mīlestības uzjundīšanas spējas ir svarīgākās iemaņas sievietes dzīvē. Jā, tās patiešām ir vissvarīgākās, es nepārspīlēju.

 

Un parasti es vienkārši turpinu ar to, kā man ir paveicies strādāt ar SievietesLaimei galveno mentoru Edgaru un citiem un attiecību “supervaroņiem”, kuri ir pierādījums, ka cilvēki var dzīvot kopā laimīgi 30 un vairāk gadus.

 

Es arī mēdzu pieminēt, cik aizraujoši ir bijis personiski palīdzēt Edgaram iedvesmot simtiem sieviešu un pavērt durvis uz vīriešu slēptākajām domām un sirds dzīlēm.


Man ir prieks klausīties, kad dzirdu kārtējo sajūsmas stāstu, kad kāda ir aprecējusies vai no jauna ieraudzījusi sava vīrieša acīs to kvēlo uguntiņu, pēc kā mēs visas alkstam.

 

(Es nezinu, kas ir aizraujošāk… aizvest dāmas, kas ķepurojas par matu tiesu, no bezdibeņa līdz panākumiem… vai iemācīt “jau veiksmīgajām” uzspodrināt savstarpējo attiecību saikni un pagriezt labsajūtas rādītāju vēl  augstāk.)

 

Bet bija laiks, kad man visa šī nebija.....


Tā kā nesen pamanīju ciešu saistību starp manu “bēdu dienu” stāstu un trakajām lietām, ko redzu sievietes darām, tad nopūtīšu putekļus no atmiņām.

 

Nu tad aiziet.


Tajā laikā, es dzīvoju vienā vienīgā drāmā.

 

Vīrietis mani gan cēla debesīs, gan iedzina apātijā, jo es viņu mīlēju no visas sirds, bet emocionāli ar viņu bija neiespējami sadzīvot.

 

Pēc kārtējas strīdu pilnās dienas, es biju tik nogurusi it kā būtu slapjus baļķus staipījusi. Viņš atkal noslēdzies sevī.

 

Ka jau biju pieradusi, viņš aizsvilies iztraucās no mājas un aizgāja pasēdēt mašīnā. Smieklīgi, it kā tur kāds mierinājums viņu gaidītu.

 

Sajūta tāda, ka es viņam neesmu vajadzīga, jo kā sāku runāt par to kas uz sirds, tā viņš sāk bļaustīties un aiziet prom kaut kur iedzert alu ar draugiem vai vēl sazin ko, lai tikai nebūtu ar mani.

 

Tad viņš atnāk “smaržojošs” mājās un es jau zinu, ka nebūs nekāda runāšana. Ļauju lai iet atslēdzas un krāc savā gultas pusē. No rīta pamostos un jauna diena atkal iegriež veco riņķa danci.


Un tā vienu nedēļu, divas nedēļas, mēnesi, 3 mēnešus, gadu...


Daudzas reizes gribēju iet prom. Bet uz to brīdi īsti nebija kur. Materiālais stāvoklis arī nebija tik spožs, lai vieglu roku visu atmestu.


Vajadzētu dalīt kopīgās mantas, tas likās sarežģīti. Cerēju, ka labais ņems virsroku. Bet nekas nemainījās.


Ik pa laikam gadījās arī kāds jaukāks brīdis. Taču tad atkal sekoja kārtējais  kritums. Kas bija vēl briesmīgāks par iepriekšējo.


Un es to pacietu gadiem...

 

Citiem vārdiem sakot, es jutos kā “vista ar nocirstu galvu”. Vēl dzīva, bet skraida apkārt bezjēgā. Ārprāts vai ne?


Kurš gan būtu domājis, ka es kļūšu par tik labu palīgu citām sievietēm harmonijas un laimes sasniegšanā?

 

Paldies, Dievam, ka tie laiki ir pagājuši… vismaz man.


Vienu gan es zinu, es savam tā brīža vīrietim ATĻĀVU tā mani mocīt. Negribas to pieņemt, bet tā tas ir.

 

… un tas ir pret visiem Edgara ieteikumiem. Redzi vīriešiem patīk sievietes ar nostāju. Ja tu ļauj viņam sevi sabradāt, kā tādu tepiķi, tad viņam paliek garlaicīgi.


Taču ja tava nostāja ir pārāk stingra tad arī nav labi, jo vīrietis grib arī maigumu un siltumu savā sieivetē.

 

Tā ir tāda tieva līnija, uz kuras ir viegli paslīdēt, ja nav pie kā pieturēties. Ja nav konkrēta veida, kā saprast to veci un padarīt viņu par arvien labāku sabiedrotu.

 

Edgara metodes un paņēmieni ir mainījušas manu dzīvi. Un tie var mainīt arī tavu.

 

Gaidi nākošos e-pastus no manis un Edgara, viņš kā vienmēr dalīsies ar ko intriģējošu un noderīgu.

 

Attiecību Zinību Lādē, viņam ir sakrājusies daudzum daudz materiālu, gan pašu rakstīti, gan tie kas radušies no pētījumiem. Dažreiz viņš mani pielaiž pasmelties. Var tikai nobrīnīties, ka vienam cilvēkam ir tik daudz ko teikt un ko dot.

 

Ingūna

SievietesLaimei.lv mentors un atbalsta komandas vadītāja.

Tags:

3 comments - Leave a commentPrevious Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry

Comments:

From:[info]unpy
Date:December 3rd, 2015 - 10:32 pm
(Link)
Visu cieņu tādai pieredzei - "es biju tik nogurusi it kā būtu slapjus baļķus staipījusi" :))
From:[info]tiika
Date:December 3rd, 2015 - 11:01 pm
(Link)
attiecību “supervaroņi”
From:[info]dumshputns
Date:December 3rd, 2015 - 11:22 pm

Nu specifiski, protams,

(Link)
Bet kas tur nepareizs?