as i dream about movies they won't make of me when i'm dead -

bet, jā, es tikko sapratu, ja es vairs nepazīstu gaļas garšu, tad tur var visādi sanākt.

pasūtīju zivi, kaut kādā pusceļā attapos, ka kaut kas te ir dirsā. pieleca, ka ēdu gaļu. bet nu tā. puse jau apēsta. zinkā, visādi var gadīties, kad ziemeļvalstiņās pasūta "seafood". īsti nesapratu, kādu skandālu taisīt. ir viegli slikta dūša tagad, bet es jau ēdu gaļu it kā kādu laiku. tipa desas un tādus sūdus. tiesa, gatavotu gaļu not so much. bet smieklīgi. jo, ja es vairs nepazīstu gaļas garšu, tas nozīmē, ka rūdītam veģetārietim, kāda nu jau neesmu ilgi, vispār nepateikt atšķirību labi samērcētās jauktpaikās.

pirms indijas kaut kad nolēmu vairs neēst gaļu nemaz. un tur kas- nieka trīs nedēļas. bet slikta dūša. un dziļi apmulsusi viesmīle.

un tagad domāju. tur tak bija rakstīts. garneles un mīdijas un zivs.

bet šeit taču ir tik pierasts, ka seafood var būt jebkāda veida rasols, ka man bija jāapēd pusporcija cūkas, lai aizdomātos, ka šoreiz viss ir pavisam dīvaini.