as i dream about movies they won't make of me when i'm dead -

un tā nu mēs tur sēžam un dzeram katru vārdu, jo šis džeks ir ne tikai uzfilmējis gladiatoru un citas filmas, bet ir arī tiešām apveltīts ar brīnišķīgu humora izjūtu, stāsta vērtīgas lietas un dalās baumās par holivudas aktieru īpatnībām.

un tad parādās mana mīļā kursabiedrene. viņa ir diezgan daudz ko sasniegusi, varbūt, ka tā ir skaudība, kas runā, kad iztēlojos, kā šautriņas viena pēc otras iedurtos viņas ķermenī.

"excuse me, guy running this meeting? can I interrupt with a question designed to show how smart I am? great, thanks!"

-man ir viens paziņa, kas strādāja pie specefektiem bendžaminā batonā, un viņš man stāstīja, ka (piecas minūtes), kā jums liekas, vai tā ir?

-man mājās mazai nebija televizora, atceros, kad pirmoreiz redzēju filmu, tas bija gladiators (desmit minūtes) un es tā raudāju.

mēs visi raudājām, tu stulbā kuce.

- okay, as i know there are no silly questions (7 minūtes)

yes, there are. yes, there are. šautriņa acī.

pēc semināra pārdzirdu citu censoni, kas mēģina no čaļa izdabūt kontaktus. lol. un šautriņa.

bet, iespējams, man nav tasnība. kaut kā taču tie kaitinošie idioti kaut kur tiek. varbūt man vienkārši nav iekšu tā... maukoties. man riebjas kaut ko jautāt cilvēkiem. man negribas uzmākties. ja man neatzvana, es nekad nezvanīšu pirmā.

un, jā. es esmu pilna kompleksiem, kamēr tā dura savu stipri viduvējo filmu pilnā nopietnībā sūta uz sundance. nu malacis.

ai. bija tik labi. bija jāuzpeld šitam sen aizmirstajam mošķim.

kurai neapšaubāmi ir stipri vairāk draugu kā man.

wait. "kontaktu", bļaģ, kontaktu viņai ir vairāk.