Aug. 20th, 2013 05:16 pm grāmatas un lasīšana un grāmatas "ziniet, cilvēki nodzīvo daudzus gadus, bet patiesībā viņi ir dzīvi tikai tad, kad spēj darīt to, kā dēļ ir piedzimuši. pirms un pēc viņi tikai gaida un atceras. bet cilvēks, kurš gaida vai atceras, nav bēdīgs. viņš izskatās bēdīgs. bet īstenībā vienkārši ir tālu prom."
sen grāmatā, kuras nosaukumā noteikti bija vārds "pasaule" un, iespējams, divi pasauli raksturojoši vārdi, izlasīju, ka grāmatas lasīšana ir kā sekss bez orgasma, un pieķēros frāzei, domādama par to apmulsušo sentimentu pēc kaut kā līdz galam nenotikuša, kas pārņem, aizšķirot pēdējo lappusi.
lūk. es tikko pabeidzu grāmatu. jau pēdējās divdesmit lapas jutu, ka kaut kas kāpj un kāpj un kāpj. izlasīju pēdējo teikumu, un burtiski izsprāga asaras. es vēl nekad nebiju raudājusi. pēc grāmatas. 2 comments - Leave a comment |