Un viņi man ir sabojājuši visu dienu, jo es nevaru mierīgi turpinat lasīt grāmatu, jo man ir jāstaigā cauri visam dzīvoklim un jādomā par to, cik nepareizi tas viss ir, un ka kaut ko vajadzētu darīt, lai tas tā vairs neturpinātos (es zinu, ka tas ir smieklīgi). Kāpēc es visu tā uztveru? Varētu taču vienkārši nolemt "viņi nevar man palīdzēt, tātad es vairs negrasos par viņiem domāt un apsveru citus variantus", bet es nevaru beigt satraukties par to, ka tas kopumā nav ok, un būs taču arī citi cilvēki. Kad mani skolas laikā sāka pārņemt šādas uzmācīgas domas par netaisnībām, es parasti iekūlos pamatīgās nepatikšanās.