Atklāju, kā izcept kartupeļus, kuri garšo labi. Nekad nebiju tos cepusi cepeškrāsnī, un man arī īsti nebija neekādas skaidrības, kā to darīt, kad cepu uz pannas, man vienmēr sanāk slikti. Kaut kā nomizioju kartupeļus, es to joprojām īsti labi neprotu, ieliku cepeškrāsnī uz restītēm, izmantoju to pašu režīmu, ko vienmēr, kad tur sildu visādas gatavas lietas, grādus uzliku, kādus, laikam, 250, nolēmu, ka cepšu pusotru stundu. Visu laiku baidījos, ka nebūs ok, atmiņā atausa piedeguši griķi un virtuve pilna ar dūmiem, ik pa laikam gāju ar kartupeļiem aprunāties, apmēram tā "kā jums iet, kartupeļi, ceru, ka izcepsieties normāli un nepiedegsiet", pēc kāda laika nolēmu, ka grādus varbūt vajadzētu mazākus, jo no cepeškrāsns sāka velties kaut kādi dūmi, tad laikam uzliku kādus 160 un atkal ik pa laikam gāju ar kartupeļiem draudzīgi aprunāties, pēc stundas un desmit minūtēm atvēru cepeškrāsni un nolēmu, ka kartupeļi izskatās un smaržo gatavi. Un tā arī garšo.