Man arī. Ne gluži ārprātīgi, bet nepatīkami.

Nu jā, es šoreiz pat neko nedramatizēju, nesaprotu, kāpēc vispār lienu pie datora, principā sēžu ar rokām aizsegusi acis un domāju, ka varētu kliegt, ja tas nebūtu/neizskatītos kaut kā baigi nenormāli. Vispār man ir sajūta, ka par paģiru galvassāpēm nedrīkst sūdzēties, jo tā taču ir mana vaina, bet šis ir jau tā, ka es varētu iet uz ielas un kliegt, cik ļoti man sāp. :D Nespēju izjust nekādu kaunu par savu nožēlojamo stāvokli.

Lai tās galvassāpes iet prom!

ak, cik neforši, pai, pai.

tad jau, iespējams, pat tieši laikā nāks mans jautājums, vai varbūt varam vakariņas pārcelt uz rītdienu (vajadzības gadījumā varam arī pārkonvertēt par pusdienām, lai agrāk), jo es pēc visādu lietu un cilvēku pārpildītās vakardienas jūtos ļoti nogurusi un tā liekas, ka labprāt atliktu mājas kārtošanu un ēstgatavošanu mazliet nākotnē. tas Tev derētu? ja neder, gan jau varu arī saņemties, tikai tad pastāv risks, ka nebūšu tādos kulinārā snieguma augstumos, kuros varētu būt - kuros man arī gribētos būt!

Pirms parādījās galvassāpes, es biju diezgan priecīga, ka braukšu ciemos šovakar, un pat izdomāju ar Tevi sarunāt, ka es neatnesu nekādu alkoholu un mēs nedzeram. Man uz paģirām vispār ļoti patīk kaut ko pasākt, bet tagad jau viss ir nedaudz citādi. Un jā - varam rīt.

(ja Tev liekas, piemēram, ka vakariņas varētu Tev palīdzēt pārdzīvot galvassāpes, tad es noteikti varu sapurināties un būt gatava arī šovakar! nogurums galu galā ir nieks, salīdzinot ar traki sāpošu galvu, puff.man vienkārši parasti galvassāpes rada vēlmi kaut kur iekūņoties un sūtīt visu pasauli ratā, tāpēc tā automātiski pieņēmu, ka Tev varētu būt līdzīgi)

Ai, nē, labi tad rīt. Man liekas, ka es šobrīd esmu neadekvāta, gandrīz kā bail sarunāt muļķības vai sastrīdēties. :)
Es kaut kā biju pieņēmusi, ka galvassāpes līdz vakaram pāries, bet gan jau, ka lolot pārāk lielu optimismu šajā ziņā nav nekāda pamata. Ja man sāpētu galva joprojām, es nevarētu ne aizbraukt, ne ieēst, jo man no sāpēm ir parādījusies arī slikta dūša. Ja galva vairs nesāpēs, es rakstīšu meistardarbnīcu mājasdarbus, jo šobrīd esmu stāvoklī, kurā man liekas, ka man rakstīt varbūt nemaz nav ik bezjēdzīgi.