Previous | Mem | Next
 
pelnufeja
pelnufeja
05 October 2017 @ 04:02 pm
trauksme  
Nepatīk, ka anxiety pēdējā laikā izpaužas kā tā vieglā sirdslēkmes sajūta.

Es esmu par to daudz lasījusi un zinu, ka tas (parasti) nav bīstami, bet jūtas riebīgi tāpat.

Un visi padomi saka "tikai mierīgi, ja sāksi trakot un skraidīt apkārt, paliks sliktāk!"
 
7 comments | Leave a comment
 
( Post a new comment )
cukursēne[info]saccharomyces on October 5th, 2017 - 04:10 pm
vispār tai grāmatā, ko es lasu (nav jau, protams, medicīniska autoritāte, tīri paša cilvēka depresijas+anxiety pieredze), tieši saka, ka skriešana (bet nu burtiski, skriešana kā sportiskā aktivitāte) var palīdzēt, jo slodzes situācijās sirdij ātri sisties ir normāli, tāpēc tas psiholoģiski vairs neuztrauc un palīdz nomierināties
(Reply) (Thread) (Link)
pelnufeja[info]pelnufeja on October 5th, 2017 - 04:17 pm
Vispār, kad es biju sākusi skriet, es jutos labāk un mazāk arī mocījos ar šito, bet septembrī biju diezgan aizņemta un pārtraucu skriet.

Te gan es vairāk domāju - sākt histēriski skraidīt pa māju, kā es esmu darījusi agrāk, jo "es taču noteikti mirstu, omg, man kaut kas ir jādara, tikai es nezinu, kas!" Un no tā nekļūst labāk.

Kura grāmata tā ir?
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
pelnufeja[info]pelnufeja on October 5th, 2017 - 05:31 pm
Izklausās forši.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
cukursēne[info]saccharomyces on October 5th, 2017 - 06:16 pm
varu nopirātēt un atsūtīt
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
pelnufeja[info]pelnufeja on October 5th, 2017 - 06:20 pm
Būtu super. :*
(Reply) (Parent) (Link)
zan[info]zan on October 5th, 2017 - 08:57 pm
Es piekrītu par sportisko skriešanu, es vairījos no tās kopš skolas laikiem, tieši dēļ tās sirds sišanās sajūtas, kas saistās ar panikas lēkmēm. Bet šovasar pamazām un superlēni sāku skriet, un tā ir pizģec empowering sajūta, kad var noskriet 5 km, sirds sitās, bet tas nemaz nav tik briesmīgi. Tiesa, tas var būt ilgs process, sākumā nevarēju ne divas minūtes bez izfrīkošanās.
(Reply) (Parent) (Link)